SELĒNDEFICĪTS RISKA GRUPĀS

Selēndeficīta sekas dziļāk izpaužas slimību izraisošu un veselības riska faktoru ietekmē.

Laboratoriskie, klīniskie un epidemioloģiskie pētījumi parāda, ka selēndeficīts, zināmā mērā, ir saistāms ar atrofiskiem, distrofiskiem, deģeneratīviem, destruktīviem, iekaisuma, toksiskiem un nekrotiskiem procesiem organismā, kuri izraisa morfoloģisku, bioķīmisku un fizioloģisku patoloģiju, pazemina organisma pretestības un adaptācijas spējas un novājina imunitāti, kā rezultātā palielinās riska faktoru iedarbība uz cilvēka organismu un palielinās saslimšanas risks.

Ārzemju (Somija, ASV, Ķīna u.c.) un Latvijas pieredze pierāda, ka selēndeficīta izraisīto problēmu risināšanas pamatā ir selēndeficīta un tā seku profilakse, kas būtiski samazina slimošanas biežumu, veicina veselības uzlabošanos un samazina riska faktoru iedarbību. Viens no problēmas risināšanas veidiem ir selēna pievienošana iestādēs vai organizācijās gatavotajam uzturam, ko veiksmīgi dara daudzās valstīs.

Riska grupas ir cilvēku kopas, kuras vairāk un lielākā mērā cieš no selēndeficīta un tā sekām. Līdz ar to selēndeficīta profilakse riska grupās ir īpaši svarīga, nozīmīga un vairāk nepieciešama.

Riska grupas var sadalīt 4 kategorijās:

Personas ar vairāk izteiktu nepietiekamo selēna patēriņu, selēndeficītu un tā sekām:

  • onkoloģiskie, sirds – asinsvadu un citi slimnieki;
  • pēc traumām, operācijām;· ar gremošanas, uzsūkšanās un asimilācijas traucējumiem;
  • veģetārieši;
  • ar nepilnvērtīgu, nesabalansētu un nepietiekamu uzturu;
  • parenterāli un enterāli barotie;
  • alkoholiķi un citi

Personas, kuras dzīvo vai strādā kaitīgos apstākļos:

  • ekoloģiski nelabvēlīgā vidē;
  • dažādu rūpniecisku vai paaugstināta riska objektu tuvumā;
  • pakļauti paaugstinātam stresam vai citiem vides riska faktoriem

Personas, kurām ir lielāks selēna pieprasījums:

  • grūtnieces;
  • sportisti;
  • ar paaugstinātu darba slodzi;
  • ar palielinātu smago metālu un citu kaitīgo vielu līmeni organismā;
  • ar pazeminātām organisma pretestības un pielāgošanās spējām;
  • ar vāju imunitāti

Personas ar paaugstinātu noslieci uz saslimšanu:

  • onkoloģiskam;
  • sirds – asinsvadu;
  • infekcijām;
  • vielu maiņas;
  • brīvo radikālu atkarīgām u.c. slimībām

Organizējot selēndeficīta profilakses norisi riska grupās, ieteicams veikt uzskaiti, kura var palīdzēt izvērtēt selēndeficīta profilakses efektivitāti.

Jāatceras, ka neveikta selēndeficīta profilakse riska grupās var nelabvēlīgi ietekmēt un veicināt kaitīgo faktoru izraisīto slimību un arodslimību veidošanos un attīstību.