Dienas
Stundas
Protokols
Sekundes

-24%

PROMO

BEZMAKSAS

Venipak piegāde!

Pirkumiem virs 25€

vairogdziedzera veselība tireotropais hormons

Vairogdziedzera veselība: Viss, kas jāzina par TSH normu, simptomiem un atbalstu

Vairogdziedzera veselība ir būtiska vispārējai labsajūtai. Šis nelielais, bet svarīgais dziedzeris kakla priekšpusē ražo hormonus, kas regulē vielmaiņu, enerģijas līmeni, sirdsdarbību un daudzas citas svarīgas funkcijas.

Šajā rakstā uzzināsiet visu par TSH normu, biežākajiem vairogdziedzera simptomiem un efektīviem veidiem, kā atbalstīt savu vairogdziedzeri. Mēs apskatīsim, kā atpazīt problēmas un kā rīkoties, lai saglabātu savu vairogdziedzeri veselu.

Vairogdziedzera slimības var ietekmēt ikvienu neatkarīgi no vecuma vai dzimuma. Agrīna diagnostika un atbilstoša ārstēšana ir ļoti svarīgas, lai novērstu nopietnas veselības problēmas. Tāpēc ir svarīgi zināt, kādi ir riska faktori, kādi simptomi liecina par vairogdziedzera disfunkciju un kādas ir pieejamās ārstēšanas iespējas. Šajā rakstā mēs centīsimies sniegt atbildes uz šiem jautājumiem un nodrošināt jums visu nepieciešamo informāciju.

Šajā rakstā mēs runāsim par tireotropo hormonu (TSH), paaugstinātu tireotropo hormonu, TSH normu, un ko darīt, ja tireotropais hormons ir paaugstināts. Sniegsim ieskatu arī par palielinātu vairogdziedzeri, palielināta vairogdziedzera pazīmēm. vairogdziedzera mezgliem un to simptomiem, autoimūnu tireoidītu, vairogdziedzera hormoniem un citiem svarīgiem aspektiem saistībā ar vairogdziedzera veselību.

Saturs

Kas ir tireotropais hormons (TSH)?

Tireotropais hormons (TSH), ko dēvē arī par tireotropīnu, ir hormons, ko ražo hipofīze – neliels dziedzeris, kas atrodas smadzenēs. TSH galvenā funkcija ir stimulēt vairogdziedzeri ražot vairogdziedzera hormonus: tiroksīnu (T4) un trijodtironīnu (T3). Šie hormoni ir nepieciešami, lai regulētu vielmaiņu, enerģijas līmeni, sirdsdarbību un citas svarīgas ķermeņa funkcijas.

TSH līdzsvars ir būtisks normālai organisma darbībai

TSH darbojas kā atgriezeniskās saites mehānisms. Ja vairogdziedzera hormonu līmenis asinīs ir zems, hipofīze ražo vairāk TSH, lai stimulētu vairogdziedzeri. Savukārt, ja vairogdziedzera hormonu līmenis ir augsts, hipofīze ražo mazāk TSH. Šī delikātā līdzsvara uzturēšana ir būtiska normālai organisma darbībai.

TSH līmeņa pārbaude ir svarīgs solis vairogdziedzera veselības novērtēšanā. TSH līmenis asinīs var palīdzēt ārstam noteikt, vai vairogdziedzeris darbojas pareizi. Novirzes no TSH normas var liecināt par hipotireozi (pazeminātu vairogdziedzera funkciju) vai hipertireozi (paaugstinātu vairogdziedzera funkciju), kas prasa turpmāku izmeklēšanu un ārstēšanu.

TSH norma: Kādi ir optimālie rādītāji un ko nozīmē novirzes?

TSH norma var nedaudz atšķirties atkarībā no laboratorijas un izmantotajām mērvienībām, taču parasti tā ir robežās no 0,4 līdz 4,0 mIU/L (milli Starptautiskās vienības uz litru). Svarīgi atcerēties, ka šie ir vispārīgi rādītāji, un jūsu ārsts var ņemt vērā citus faktorus, piemēram, vecumu, grūtniecību un vispārējo veselības stāvokli, lai interpretētu jūsu TSH līmeni.

TSH norma ir 0,4 līdz 4,0 mIU/L

Vairāki faktori var ietekmēt TSH līmeni asinīs. Grūtniecības laikā TSH līmenis parasti pazeminās, īpaši pirmajā trimestrī. Daži medikamenti, piemēram, steroīdi un noteikti sirds zāles, var ietekmēt TSH līmeni. Arī vecums var ietekmēt TSH līmeni – gados vecākiem cilvēkiem TSH līmenis var būt nedaudz augstāks.

Paaugstināts TSH parasti norāda uz hipotireozi, kas nozīmē, ka vairogdziedzeris neražo pietiekami daudz hormonu. Pazemināts TSH parasti norāda uz hipertireozi, kas nozīmē, ka vairogdziedzeris ražo pārāk daudz hormonu. Abos gadījumos ir svarīgi konsultēties ar ārstu, lai noteiktu cēloni un saņemtu atbilstošu ārstēšanu.

Paaugstināts tireotropais hormons: Cēloņi un simptomi

Galvenie paaugstināta TSH cēloņi ir hipotireoze, ko visbiežāk izraisa autoimūnais tireoidīts (Hašimoto slimība), kad imūnsistēma uzbrūk vairogdziedzerim. Citi cēloņi var būt joda deficīts, selēna trūkums, vairogdziedzera operācijas vai radiācijas terapija. Retāk paaugstinātu TSH var izraisīt hipofīzes problēmas.

Paaugstināts tireotropa hormona simptomi

Simptomi, kas var liecināt par paaugstinātu TSH, ir daudzveidīgi un var ietvert:

  • pastāvīgu nogurumu un enerģijas trūkumu
  • neizskaidrojamu svara pieaugumu
  • aizcietējumus
  • sausu un raupju ādu
  • matu izkrišanu
  • pastāvīgu aukstuma sajūtu pat siltā vidē
  • muskuļu sāpes un vājumu
  • depresiju un grūtības koncentrēties
  • sievietēm var būt menstruāciju traucējumi
Konsultējaties ar ārstu un pārbaudiet TSH līmeni

Ja Jums ir vairāki no šiem simptomiem, ir svarīgi vērsties pie ārsta, lai pārbaudītu TSH līmeni asinīs. Agrīna diagnostika un ārstēšana var palīdzēt novērst nopietnas veselības komplikācijas. Ārsts varēs noteikt cēloni un ieteikt atbilstošu ārstēšanas plānu, kas var ietvert vairogdziedzera hormonu aizstājterapiju.

Tireotropais hormons paaugstināts bērnam

Ja jūsu bērnam asins analīzēs ir konstatēts paaugstināts tireotropā hormona (TSH) līmenis, tas var radīt satraukumu. Tomēr ir svarīgi saprast, ko tas nozīmē un kādi ir nākamie soļi. Tas ir signāls, ka vairogdziedzeris, iespējams, nestrādā pietiekami aktīvi.

Ja vairogdziedzeris kāda iemesla dēļ kļūst “slinks” un neražo pietiekami daudz savu hormonu, “regulators” smadzenēs to pamana un sāk sūtīt arvien vairāk TSH signālu, cenšoties to “pamodināt”. Tāpēc paaugstināts TSH līmenis asinīs visbiežāk norāda uz vairogdziedzera pavājinātu darbību jeb hipotireozi.

Subklīniska hipotireoze: visbiežākais iemesls bērniem

Bērniem bieži vien tiek konstatēta tā sauktā subklīniska hipotireoze. Tas nozīmē, ka TSH līmenis ir nedaudz paaugstināts, bet paša vairogdziedzera hormoni (T4) vēl ir normas robežās. Šajā stāvoklī bērnam var nebūt izteiktu simptomu, un analīzes tiek veiktas citu iemeslu dēļ.

Simptomi, kas var liecināt par paaugstinātu TSH bērnam, ir daudzveidīgi:

  • bērns šķiet neierasti noguris, viņam nepieciešams vairāk miega
  • bērns aug lēnāk nekā viņa vienaudži
  • aizcietējumi
  • svars var palielināties, neskatoties uz nemainīgu apetīti.
  • grūtības koncentrēties, atmiņas pasliktināšanās
  • sausa āda, trausli, pastiprināti izkrītoši mati
  • bērnam bieži ir auksti, pat ja citiem ir silti
  • aizkavēta pubertātes attīstība.

Ko darīt tālāk?

  1. Apmeklējiet ģimenes ārstu vai pediatru: Viņš izvērtēs situāciju un nepieciešamības gadījumā nosūtīs bērnu pie bērnu endokrinologa.

  2. Papildu izmeklējumi: Endokrinologs var nozīmēt papildu asins analīzes (piemēram, brīvais T4, antivielas pret vairogdziedzeri anti-TPO), lai precizētu diagnozi. Dažkārt nepieciešama arī vairogdziedzera ultrasonogrāfija.

  3. Ārstēšana un novērošana: Ja apstiprināsies hipotireoze, ārsts nozīmēs ārstēšanu ar levotiroksīna medikamentu – sintētisku vairogdziedzera hormonu, kas kompensēs tā trūkumu organismā. Deva tiek individuāli piemeklēta katram bērnam. Daudzos subklīniskas hipotireozes gadījumos tūlītēja ārstēšana nav nepieciešama, bet bērns ir regulāri jānovēro.

Svarīgi atcerēties: Laicīgi diagnosticēta un pareizi ārstēta vairogdziedzera nepietiekamība ļauj bērnam pilnvērtīgi augt un attīstīties. Jo agrāk problēma tiek atklāta, jo labākus rezultātus var sasniegt. Tādēļ neatstājiet bez ievērības ārsta norādījumus un veiciet ieteiktos izmeklējumus.

Pazemināts tireotropais hormons: Cēloņi un simptomi

Galvenie pazemināta TSH cēloņi ir hipertireoze, ko visbiežāk izraisa Greivsa slimība (autoimūna slimība, kas stimulē vairogdziedzeri) vai vairogdziedzera mezgli, kas ražo pārāk daudz hormonu. Citi cēloņi var būt pārmērīga vairogdziedzera hormonu lietošana vai iekaisums vairogdziedzerī (tireoidīts).

Pazemināts tireotropa hormona simptomi

Simptomi, kas var liecināt par pazeminātu TSH, ir:

  • nervozitāte, nemiers un uzbudināmība
  • neizskaidrojams svara zudums pat ar normālu ēšanas režīmu
  • paātrināta sirdsdarbība vai neregulāra sirdsdarbība (aritmija)
  • miega traucējumi (bezmiegs)
  • karstuma sajūta un pārmērīga svīšana
  • trīce rokās
  • muskuļu vājums un nogurums
  • zarnu trakta darbības paātrināšanās (bieža vēdera izeja)
  • sievietēm var būt menstruāciju traucējumi

Ja Jums ir vairāki no šiem simptomiem, ir svarīgi konsultēties ar ārstu, lai pārbaudītu TSH līmeni un noteiktu cēloni. Ārstēšana var ietvert medikamentus, kas samazina vairogdziedzera hormonu ražošanu, radioaktīvā joda terapiju vai operāciju, lai daļēji vai pilnībā noņemtu vairogdziedzeri.

Autoimūnais tireoidīts: Kas tas ir un kā to atpazīt?

Autoimūnais tireoidīts, pazīstams arī kā Hašimoto slimība, ir autoimūna slimība, kurā imūnsistēma kļūdaini uzbrūk vairogdziedzerim. Tas izraisa hronisku iekaisumu un pakāpenisku vairogdziedzera funkcijas samazināšanos, kas galu galā noved pie hipotireozes.

Vides faktori spēlē nozimīgu lomu

Slimības cēloņi nav pilnībā izprasti, bet tiek uzskatīts, ka ģenētiskā predispozīcija un vides faktori spēlē nozīmīgu lomu. Imūnsistēma ražo antivielas, kas uzbrūk vairogdziedzera šūnām, izraisot tā bojājumus un samazinot hormonu ražošanu.

Autoimūna tireoidīta simptomi

Simptomi var būt līdzīgi citiem hipotireozes gadījumiem, tostarp nogurums, svara pieaugums, aizcietējums, sausa āda, matu izkrišana, aukstuma jutīgums, grūtības koncentrēties un depresija. Dažiem cilvēkiem var būt arī palielināts vairogdziedzeris (goiter). Diagnostika ietver asins analīzes, lai pārbaudītu TSH un antivielu līmeni (anti-TPO un anti-TG).

Ārstēšana parasti ietver vairogdziedzera hormonu aizstājterapiju ar levotiroksīnu, lai kompensētu hormonu trūkumu un atjaunotu normālu vielmaiņu. Regulāras pārbaudes ir nepieciešamas, lai pielāgotu devu un uzraudzītu vairogdziedzera funkciju.

Palielināts vairogdziedzeris un tā pazīmes

Palielināts vairogdziedzeris (goiter) ir stāvoklis, kad vairogdziedzeris palielinās. Tas var notikt dažādu iemeslu dēļ, tostarp joda deficīta, autoimūnu slimību (piemēram, Hašimoto slimības vai Greivsa slimības) vai vairogdziedzera mezglu dēļ. Dažreiz goiter cēlonis var nebūt zināms.

Palielināta vairogdziedzera pazīmes var būt dažādas

Dažiem cilvēkiem nav nekādu simptomu, bet citiem var būt kakla pietūkums, kas var būt redzams vai jūtams. Liels goiter var izraisīt arī apgrūtinātu elpošanu vai rīšanu, klepu, aizsmakumu vai spiediena sajūtu kaklā.

Diagnostika parasti ietver fizisku pārbaudi, asins analīzes, lai pārbaudītu TSH un vairogdziedzera hormonu līmeni, un ultraskaņas izmeklējumus, lai novērtētu vairogdziedzera lielumu un struktūru. Dažreiz var būt nepieciešama biopsija, lai izslēgtu vēzi.

Ārstēšana ir atkarīga no goiter cēloņa un smaguma. Ja goiter izraisa joda deficīts, joda piedevas var palīdzēt samazināt tā lielumu. Ja goiter izraisa autoimūna slimība, var būt nepieciešami medikamenti, lai kontrolētu iekaisumu un vairogdziedzera hormonu līmeni. Lielus goiter, kas apgrūtina elpošanu vai rīšanu, var ārstēt ar operāciju, lai daļēji vai pilnībā noņemtu vairogdziedzeri.

Vairogdziedzera mezgli un simptomi

Vairogdziedzera mezgli ir strukturālas izmaiņas jeb veidojumi – cieti vai pildīti ar šķidrumu –, kas attīstās vairogdziedzera audos. Tos var uztvert kā nelielus “bumbuļus” vairogdziedzerī. Tie ir ļoti izplatīti – tiek uzskatīts, ka ap 60 gadu vecumu aptuveni pusei cilvēku ir vismaz viens vairogdziedzera mezgls. Sievietēm tie veidojas biežāk nekā vīriešiem.

Ap 60 gadu vecumu 50% cilvēku ir vismaz viens vairogdziedzera mezgls

Svarīgi atcerēties: Vairāk nekā 90% vairogdziedzera mezglu ir labdabīgi un nerada nopietnus draudus veselībai. Tikai neliela daļa no tiem var būt ļaundabīgi (vēzis).

Vairogdziedzera mezglu simptomi: Kad būtu jāuztraucas?

Lielākā daļa vairogdziedzera mezglu nerada nekādus simptomus, un cilvēki bieži vien par tiem uzzina nejauši, veicot citus medicīniskus izmeklējumus, piemēram, kakla asinsvadu ultrasonogrāfiju. Tomēr dažos gadījumos mezgli var likt par sevi manīt. Simptomus var iedalīt divās lielās grupās:

1. Simptomi, ko izraisa mezgla lielums un spiediens uz apkārtējiem audiem:

Ja mezgls vai vairāki mezgli kļūst lieli, tie var radīt mehānisku spiedienu kaklā, izraisot šādas pazīmes:

  • Sataustāms vai redzams veidojums kaklā. Jūs varat pamanīt nelielu pietūkumu vai “bumbuli” kakla priekšpusē.

  • Spiedoša vai kamola sajūta kaklā. Var būt sajūta, it kā kaklā būtu iestrēdzis kumoss.

  • Grūtības norīt (disfāgija). Īpaši cietu ēdienu.

  • Elpas trūkums. Sevišķi guļot uz muguras.

  • Balss izmaiņas. Balss var kļūt aizsmakusi, jo mezgls nospiež balss saites.

  • Klepus. Var parādīties kairinošs klepus bez cita redzama iemesla.

2. Simptomi, ko izraisa hormonu ražošanas traucējumi:

Daži mezgli, kurus dēvē par “karstajiem” vai “toksiskajiem” mezgliem, sāk patstāvīgi un nekontrolēti ražot vairogdziedzera hormonus. Tas noved pie stāvokļa, ko sauc par hipertireozi (pastiprināta vairogdziedzera darbība), un tā simptomi ir:

  • Nervozitāte un aizkaitināmība.

  • Svara zudums, neskatoties uz labu apetīti.

  • Paātrināta sirdsdarbība un sirdsklauves.

  • Roku trīce.

  • Pastiprināta svīšana un karstuma nepanesība.

  • Miega traucējumi.

  • Muskuļu vājums un nogurums.

Retāk mezgli var būt saistīti ar hipotireozi (pazeminātu vairogdziedzera funkciju), kas var rasties, piemēram, hroniska autoimūna iekaisuma (Hašimoto tireoidīta) dēļ. Hipotireozes simptomi ir pretēji.

Vairogdziedzera mezgli ar TIRADS 3 novērtējumu: Vienkāršs skaidrojums

Ja vairogdziedzera ultrasonogrāfijas (USG) izmeklējuma slēdzienā ir minēts “TIRADS 3 mezgls”, tas ir veids, kā radiologs apraksta atradni vairogdziedzerī, norādot uz ļoti zemu ļaundabīguma (vēža) risku.

TIRADS 3 nozīmē, ka mezgls ir "ticami labdabīgs" un tam ir zems ļaundabīguma risks
  • Ļaundabīguma risks: Risks, ka šāds mezgls varētu būt ļaundabīgs, ir ļoti zems, svārstoties no aptuveni 0.5% līdz 5%.

  • Ultrasonogrāfijas pazīmes: Šādiem mezgliem parasti nav nevienas no “aizdomīgajām” pazīmēm, kas varētu liecināt par vēzi. Tie bieži ir ar līdzenām malām, apaļas vai ovālas formas un bez mikrokalcinātiem (sīkiem kalcija nogulsnējumiem).

TIRADS 3 klasifikācija ir laba ziņa. Tā norāda uz ļoti mazu ļaundabīguma iespējamību. Jūsu ārsts, ņemot vērā mezgla izmēru un citus faktorus, izvēlēsies jums piemērotāko un drošāko taktiku.

Kā dabiski atbalstīt vairogdziedzera funkciju?

Lai dabiski atbalstītu vairogdziedzera funkciju, ir svarīgi pievērst uzmanību uzturam un dzīvesveidam. Dažas uzturvielas un paradumi var palīdzēt uzturēt veselīgu vairogdziedzeri un nodrošināt tā pareizu darbību.

Uztura ieteikumi ietver pietiekamu joda, selēna, cinka un dzelzs uzņemšanu.

Jods ir nepieciešams vairogdziedzera hormonu sintēzei, un to var iegūt no jūras veltēm, jūras aļģēm un jodēta sāls.

Selēns ir antioksidants, kas aizsargā vairogdziedzeri no bojājumiem un palīdz pārveidot T4 par T3.

Cinks un dzelzs ir nepieciešami vairogdziedzera hormonu ražošanai.

Produkti, kas jāierobežo, ir krustziežu dārzeņi (brokoļi, kāposti, ziedkāposti) un soja, jo tie var traucēt vairogdziedzera hormonu ražošanu, ja tos lieto lielos daudzumos.

Selēns aizsargā vairogdziedzeri no bojājumiem un palīdz pārveidot T4 par T3

Stresa vadība ir vēl viens svarīgs aspekts. Hronisks stress var negatīvi ietekmēt vairogdziedzera funkciju. Meditācija, joga un pastaigas dabā var palīdzēt mazināt stresu un uzlabot vispārējo labsajūtu. Regulāras fiziskās aktivitātes arī var palīdzēt uzturēt veselīgu vielmaiņu un enerģijas līmeni.

Selēns – neaizstājams elements Jūsu vairogdziedzerim

Iedomājieties savu vairogdziedzeri kā nelielu, bet ļoti jaudīgu hormonu ražotni. Lai šī ražotne darbotos efektīvi, tai ir nepieciešami specifiski instrumenti un aizsardzības mehānismi. Selēns ir viens no vissvarīgākajiem šādiem “instrumentiem”. Faktiski, nekur citur organismā selēna koncentrācija nav tik augsta kā vairogdziedzera audos. Tas pilda divas galvenās funkcijas: palīdz aktivizēt vairogdziedzera hormonus un aizsargā pašu dziedzeri no bojājumiem.

Selēns palīdz aktivizēt vairogdziedzera hormonus un aizsargā to no bojājumiem

Selēns ir būtisks mikroelements, kam ir svarīga loma vairogdziedzera veselībā. Tas ir nepieciešams vairogdziedzera hormonu sintēzei un aizsargā vairogdziedzeri no oksidatīvā stresa. Selēns palīdz pārveidot tiroksīnu (T4) par aktīvo hormonu trijodtironīnu (T3), kas ir nepieciešams normālai vielmaiņai.

Kā selēns "ieslēdz" vairogdziedzera hormonus (T4 pārvēršana par T3)

Jūsu vairogdziedzeris lielākoties ražo hormonu tiroksīnu jeb T4. To var uzskatīt par neaktīvu, “noliktavā” esošu hormona formu. Lai tas ietekmētu vielmaiņu, enerģijas līmeni, ķermeņa temperatūru un citus svarīgus procesus, tam jākļūst par bioloģiski aktīvo formu – trijodtironīnu jeb T3.

Šo pārvēršanas procesu veic īpaši fermenti (enzīmi), kurus sauc par deiodināzēm. Un šeit parādās selēna galvenā loma – tas ir šo fermentu neatņemama sastāvdaļa!

Selēns ir īpašu fermentu (enzīmu) neatņemama sastāvdaļa

Bez pietiekama selēna daudzuma organisms nespēj efektīvi pārvērst T4 par aktīvo T3. Rezultātā, pat ja vairogdziedzeris saražo pietiekami daudz T4, jūs varat justies noguris, salt un saskarties ar citiem palēninātas vairogdziedzera funkcijas simptomiem, jo trūkst aktīvā T3 hormona.

Vairogdziedzera "miesassargs": aizsardzība pret oksidatīvo stresu

Vairogdziedzera hormonu ražošanas process ir ķīmiski ļoti intensīvs. Kā blakusprodukts šajā procesā rodas liels daudzums brīvo radikāļu, piemēram, ūdeņraža peroksīds. Šīs vielas ir kā dzirksteles, kas var bojāt un iznīcināt vairogdziedzera šūnas – šo procesu sauc par oksidatīvo stresu.

Selēns aizsargā no oksidatīvā stresa

Selēns darbojas kā spēcīgs antioksidants, kas aizsargā vairogdziedzeri no šiem bojājumiem. Tas ir galvenā sastāvdaļa fermentam glutationa peroksidāze, kas neitralizē kaitīgos brīvos radikāļus, pārvēršot tos par nekaitīgu ūdeni. Šādi selēns pasargā vairogdziedzera audus no bojāejas un uztur to veselību.

Īpaši svarīgi autoimūnā tireoidīta (Hašimoto slimības) gadījumā

Hašimoto tireoidīts ir autoimūna slimība, kurā imūnsistēma kļūdaini uzbrūk un iznīcina vairogdziedzera šūnas, izraisot hronisku iekaisumu. Šo uzbrukumu pastiprina jau tā augstais oksidatīvais stress, kas rodas hormonu ražošanas laikā.

Šeit selēna aizsargājošā loma kļūst izšķiroša:

  • Samazina bojājumus: Neitralizējot brīvos radikāļus, selēns palīdz mazināt “kaujas lauku” vairogdziedzerī, tādējādi pasargājot šūnas no papildu bojājumiem.

  • Mazina iekaisumu: Pētījumi liecina, ka pietiekams selēna līmenis var palīdzēt samazināt antivielu (piemēram, anti-TPO) daudzumu, ko organisms ražo pret vairogdziedzeri, tādējādi nomierinot imūnsistēmas uzbrukumu un palēninot slimības attīstību.

Nodrošināt pietiekamu selēna līmeni ir būtiski ikvienam, kurš rūpējas par sava vairogdziedzera veselību. Tomēr tas ir īpaši svarīgi cilvēkiem ar autoimūno tireoidītu, jo selēns vienlaikus gan atbalsta hormonu darbību, gan aizsargā pašu dziedzeri no imūnsistēmas un oksidatīvā stresa radītajiem bojājumiem. 

Vairogdziedzera veselība ir būtiska vispārējai labsajūtai. Regulāra TSH līmeņa pārbaude un savlaicīga vēršanās pie ārsta var palīdzēt atklāt un ārstēt vairogdziedzera problēmas agrīnā stadijā. Atcerieties, ka veselīgs uzturs, stresa vadība un pietiekams selēna uzņemšana var palīdzēt atbalstīt vairogdziedzera funkciju un uzlabot dzīves kvalitāti.

Šajā rakstā mēs apskatījām galvenos aspektus, kas saistīti ar vairogdziedzera veselību, tostarp TSH normu, biežākos simptomus un efektīvus atbalsta veidus. Mēs ceram, ka šī informācija ir bijusi noderīga un palīdzēs jums rūpēties par savu vairogdziedzeri.

Biežāk uzdotie jautājumi (FAQ)

Grūtniecēm TSH norma parasti ir zemāka nekā sievietēm, kas nav grūtnieces. Parasti pirmajā trimestrī TSH mērķa līmenis ir zem 2.5 mIU/L. Konsultējieties ar savu ārstu, lai noteiktu jums piemērotu TSH līmeni grūtniecības laikā.

Jā, gan hipotireoze, gan hipertireoze var ietekmēt auglību sievietēm un vīriešiem. Vairogdziedzera hormoni ir svarīgi reproduktīvās sistēmas darbībai. Ārstēšana var palīdzēt atjaunot auglību.

Selēns, jods, cinks un dzelzs ir svarīgi uztura bagātinātāji vairogdziedzera atbalstam. Tomēr pirms jebkādu uztura bagātinātāju lietošanas konsultējieties ar ārstu, lai noteiktu, vai tie ir jums piemēroti un kādas ir piemērotas devas.

Profilaktiskas pārbaudes visiem nav nepieciešamas, izņemot jaundzimušo skrīningu. Pārbaudes nepieciešamību nosaka ārsts, balstoties uz simptomiem, riska faktoriem (piemēram, ģimenes anamnēzi) vai esošu diagnozi. Ja ir konstatētas antivielas, bet hormoni ir normā, TSH līmenis būtu jākontrolē vismaz reizi pusgadā.

Dažām vairogdziedzera slimībām, piemēram, autoimūnam tireoidītam (Hašimoto slimībai) un Greivsa slimībai, ir ģenētiska predispozīcija. Tomēr tas nenozīmē, ka, ja Jūsu ģimenē kādam ir vairogdziedzera slimība, Jums obligāti tāda būs.

Tireotropais hormons (TSH), ko ražo hipofīze smadzenēs, ir galvenais vairogdziedzera darbības regulators. Tā pamatfunkcija ir stimulēt vairogdziedzeri ražot savus hormonus – tiroksīnu (T4) un trijodtironīnu (T3). Šie hormoni ir būtiski, lai regulētu vielmaiņu, enerģijas līmeni, sirdsdarbību un daudzas citas ķermeņa funkcijas. TSH darbojas pēc atgriezeniskās saites principa – ja vairogdziedzera hormonu līmenis asinīs ir zems, hipofīze izdala vairāk TSH, bet, ja tas ir augsts, TSH ražošana samazinās.

TSH norma pieaugušajiem parasti ir robežās no 0,4 līdz 4,0 mIU/L. Tomēr šis rādītājs var nedaudz atšķirties atkarībā no laboratorijas. Ārsts rezultātus interpretē, ņemot vērā arī pacienta vecumu, grūtniecību un vispārējo veselības stāvokli.

  • Paaugstināts TSH parasti norāda uz hipotireozi (pazeminātu vairogdziedzera funkciju).

  • Pazemināts TSH parasti norāda uz hipertireozi (paaugstinātu vairogdziedzera funkciju).

Pastāv ģenētiska predispozīcija vairogdziedzera slimībām, īpaši autoimūnām slimībām kā Hašimoto tireoidīts un Greivsa slimība. Tomēr slimības attīstību bieži ietekmē arī vides faktori, piemēram, stress, uzturs un infekcijas.

Visbiežākais cēlonis ir autoimūnais tireoidīts (Hašimoto slimība), kad imūnsistēma uzbrūk vairogdziedzerim. Citi iemesli ir joda vai selēna trūkums, vairogdziedzera operācijas vai staru terapija.
Biežākie simptomi ir:

  • Pastāvīgs nogurums un enerģijas trūkums;

  • Neizskaidrojams svara pieaugums;

  • Sausa āda un matu izkrišana;

  • Pastāvīga aukstuma sajūta;

  • Aizcietējumi;

  • Depresija un koncentrēšanās grūtības.

Paaugstināts TSH līmenis bērnam visbiežāk norāda uz pavājinātu vairogdziedzera darbību (hipotireozi), bieži vien subklīniskā formā (TSH nedaudz paaugstināts, bet T4 hormons vēl normā). Simptomi var būt nogurums, lēnāka augšana, svara pieaugums un grūtības koncentrēties. Šādā gadījumā nekavējoties jākonsultējas ar ģimenes ārstu vai pediatru, kurš, visticamāk, nosūtīs bērnu pie bērnu endokrinologa tālākai izmeklēšanai un ārstēšanas nozīmēšanai.

Galvenie cēloņi ir Greivsa slimība (autoimūna slimība, kas stimulē vairogdziedzeri) vai “karstie” vairogdziedzera mezgli, kas ražo pārāk daudz hormonu. Citi iemesli var būt pārmērīga hormonu medikamentu lietošana vai vairogdziedzera iekaisums (tireoidīts).
Biežākie simptomi ir:

  • Nervozitāte un nemiers;

  • Neizskaidrojams svara zudums, pat pie labas apetītes;

  • Paātrināta vai neregulāra sirdsdarbība;

  • Roku trīce;

  • Pārmērīga svīšana un karstuma nepanesība;

  • Miega traucējumi.

Tā ir autoimūna slimība, kurā imūnsistēma kļūdaini ražo antivielas, kas uzbrūk vairogdziedzera šūnām. Tas izraisa hronisku iekaisumu un pakāpenisku vairogdziedzera funkcijas samazināšanos, kas laika gaitā noved pie hipotireozes.

Vairogdziedzera mezgli ir cieti vai ar šķidrumu pildīti veidojumi vairogdziedzera audos. Tie ir ļoti izplatīti, un ap 60 gadu vecumu tie ir aptuveni pusei cilvēku. Vairāk nekā 90% mezglu ir labdabīgi. Simptomus tie rada reti, visbiežāk, ja kļūst lieli un nospiež apkārtējos audus (izraisa spiediena sajūtu, rīšanas vai elpošanas grūtības) vai sāk nekontrolēti ražot hormonus.

TIRADS 3 ir ultrasonogrāfijas (USG) izmeklējuma klasifikācija, kas nozīmē, ka mezgls ir “ticami labdabīgs”. Risks, ka šāds mezgls varētu būt ļaundabīgs (vēzis), ir ļoti zems – no 0,5% līdz 5%. Šādiem mezgliem parasti nav aizdomīgu pazīmju, un ārsts, ņemot vērā mezgla izmēru, izvēlēsies piemērotāko novērošanas taktiku.

Lai dabiski atbalstītu vairogdziedzera funkciju, ir svarīgi:

  • Pilnvērtīgs uzturs: Nodrošināt pietiekamu joda (jūras veltes, aļģes), selēna, cinka un dzelzs uzņemšanu.

  • Stresa vadība: Hronisks stress negatīvi ietekmē vairogdziedzeri, tāpēc ieteicama meditācija, joga, pastaigas dabā.

  • Regulāras fiziskās aktivitātes: Palīdz uzturēt veselīgu vielmaiņu.

  • Ierobežot krustziežu dārzeņus: Brokoļus, kāpostus un soju ieteicams lietot mērenos daudzumos, ja ir vairogdziedzera problēmas, jo lielos daudzumos tie var traucēt hormonu ražošanu.

Selēna koncentrācija vairogdziedzera audos ir augstāka nekā jebkur citur organismā. Tam ir divas galvenās funkcijas:

  1. Aktivizē hormonus: Selēns ir neatņemama sastāvdaļa fermentiem (deiodināzēm), kas pārvērš neaktīvo hormonu T4 par bioloģiski aktīvo T3. Bez pietiekama selēna daudzuma organisms nespēj efektīvi izmantot saražotos hormonus.

  2. Aizsargā vairogdziedzeri: Hormonu ražošanas procesā rodas oksidatīvais stress (brīvie radikāļi). Selēns darbojas kā spēcīgs antioksidants, kas aizsargā vairogdziedzera šūnas no šo radikāļu radītajiem bojājumiem. Tas ir īpaši svarīgi Hašimoto slimības gadījumā, jo palīdz mazināt iekaisumu un antivielu daudzumu.

Grūtniecības laikā, īpaši pirmajā trimestrī, TSH līmenis parasti ir zemāks nekā sievietēm, kuras nav stāvoklī. Pirmajā trimestrī TSH mērķa līmenis ir zem 2.5 mIU/L. Ir ļoti svarīgi konsultēties ar ārstu, lai noteiktu un uzturētu optimālu TSH līmeni grūtniecības laikā, jo tas ir būtiski bērna attīstībai.

Noderīgi avoti

European Food Safety Authority – https://www.efsa.europa.eu

Pārtikas un veterinārais dienests – https://www.pvd.gov.lv

Uztura bagātinātāju reģistrs – https://pakalpojumi.pvd.gov.lv/lv/supplements

Veselības ministrija – https://www.vm.gov.lv

National Center of Biotechnology Information – https://www.ncbi.nlm.nih.gov/

Atsauces:

Garber, J. R., Cobin, R. H., Gharib, H., et al.
Clinical Practice Guidelines for Hypothyroidism in Adults: Cosponsored by the American Association of Clinical Endocrinologists and the American Thyroid Association, 2012 https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/23246686/

Surks, M. I., Ortiz, E., Daniels, G. H., et al.
Subclinical Thyroid Disease: Scientific Review and Guidelines for Diagnosis and Management, 2004 https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/14722150/

Schomburg, L.
Selenium, selenoproteins and the thyroid gland: interactions in health and disease, 2011 https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/22009156/

Stuss, M., Michalska-Kasiczak, M., Sewerynek, E.
The role of selenium in thyroid gland pathophysiology, 2017 https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/28819948/