Saaukstēšanās simptomi ir – Sāpes kaklā, Deguna iekaisums vai iesnas, Klepus, Galvassāpes, Nogurums un vispārējs vājums, Drudzis, Muskuļu sāpes un drebuļi, Apetītes zudums.
Lai efektīvi cīnītos ar saaukstēšanos, ir svarīgi zināt galvenos simptomus, kas var liecināt par slimības sākumu.
Viens no pirmajiem simptomiem, kas parasti rodas pirms citiem. Kakla sāpes ir saistītas ar iekaisumu un kairinājumu, ko izraisa vīrusu klātbūtne.
Vīrusi kairina deguna gļotādu, izraisot palielinātu gļotu izdalīšanos, kas rada sajūtu par aizsprostotu degunu vai iesnām.
Klepus var būt gan sauss, gan ar izdalījumiem. Tas rodas, kad iekaisums skar elpceļus un plaušas.
Bieži saistītas ar deguna un pieres blakusdobumu iekaisumu, ko izraisa vīrusu infekcija.
Ķermenis cīnās ar infekciju, un tas var izraisīt pastiprinātu nogurumu, vājumu un miegainību.
Lai gan augsts drudzis biežāk ir saistīts ar gripu, viegla temperatūras paaugstināšanās var rasties arī saaukstēšanās laikā. Saaukstēšanās temperatūra parasti ir 37,0-38,0 °C.
Dažiem cilvēkiem saaukstēšanās var izraisīt muskuļu sāpes un drebuļus, it īpaši, ja ķermenis cenšas cīnīties ar vīrusu.
Saaukstēšanās var izraisīt samazinātu apetīti, īpaši, ja ir paaugstināta ķermeņa temperatūra.
Kas ir saaukstēšanās?
Saaukstēšanās ir augšējo elpceļu infekcija, kuru visbiežāk izraisa vīrusi, piemēram, rinovīrusi. Slimības laikā tiek skarta deguna gļotāda, kakls un reizēm arī plaušas. Saaukstēšanās ir izplatīta problēma, kas skar cilvēkus visos vecumos, īpaši vēsākos gada mēnešos, kad imūnsistēma biežāk tiek pakļauta stresam un kaitīgiem faktoriem.
Lai arī saaukstēšanās bieži vien netiek uzskatīta par nopietnu slimību, tā var radīt ievērojamu diskomfortu un ietekmēt ikdienas aktivitātes. Turklāt, ja saaukstēšanās netiek pienācīgi ārstēta, tā var izraisīt komplikācijas, piemēram, sinusītu, bronhītu vai pat plaušu karsoni.
Saaukstēšanās riska faktori?
Riska grupas ir cilvēku kopas, kuras vairāk un lielākā mērā cieš no saaukstēšanās. Līdz ar to saaukstēšanās simptomi izpaužās vairāk. Daži cilvēki ir vairāk pakļauti saaukstēšanās riskam, un šo risku var ietekmēt vairāki faktori, tostarp:
Bērni un Vecāka gadagājuma cilvēki
Vecums ir viens no nozīmīgākajiem faktoriem, kas var palielināt saaukstēšanās risku un saaukstēšanās simptomu izteiksmīgumu. Bērni un mazi zīdaiņi biežāk saskaras ar saaukstēšanos, jo viņu imūnsistēma vēl nav pilnībā izveidojusies, un viņi bieži ir pakļauti jauniem vīrusiem pirmsskolas iestādēs vai skolās. Zīdaiņi īpaši ir neaizsargāti, jo viņi vēl nav izstrādājuši aizsardzību pret daudziem parastiem vīrusiem.
Vecāka gadagājuma cilvēki arī ir riska grupā, jo ar vecumu imūnsistēmas spēja efektīvi cīnīties ar infekcijām samazinās. Imūnsistēmas vājināšanās var padarīt organismu vieglāk uzņēmīgu pret dažādiem vīrusiem, tai skaitā arī tiem, kas izraisa saaukstēšanos. Papildus tam vecāka gadagājuma cilvēkiem biežāk ir hroniskas slimības, kas arī var ietekmēt imūnsistēmu.
Sociālie apstākļi
Saaukstēšanās vīrusi ļoti viegli izplatās cilvēku saskares rezultātā. Vietas kur ir daudz cilvēku ciešā tuvumā, palielina infekcijas izplatības risku. Skolas, biroji, sabiedriskais transports, iepirkšanās centri un citas sabiedriskās vietas ir ideāla vide vīrusu pārnesei.
Bērni bērnudārzos biežāk saskaras ar vīrusiem, jo viņiem ir intensīvāks kontakts ar citiem bērniem, kuri var būt vīrusu nēsātāji. Līdzīgi arī darba vietās darbinieki, kuri atrodas ciešā telpā, piemēram, atvērtā tipa birojos, ir pakļauti lielākam riskam saslimt ar saaukstēšanos.
Vitamīnu un minerālvielu trūkums
Nepietiekams vitamīnu un minerālvielu daudzums uzturā var būt viens no faktoriem, kas palielina saslimšanas risku. Īpaši svarīgi ir C vitamīns, D vitamīns un selēns, kuri palīdz imūnsistēmai efektīvi funkcionēt. C vitamīns un selēns ir spēcīgi antioksidanti, kas palīdz cīnīties ar brīvajiem radikāļiem, kas var bojāt šūnas un vājināt imūnsistēmu.
D vitamīna trūkums, īpaši tumšajos ziemas mēnešos, ir saistīts ar palielinātu uzņēmību pret elpceļu infekcijām, ieskaitot saaukstēšanos. D vitamīns palīdz regulēt imūnsistēmas darbību, un tā deficīts var novest pie paaugstināta riska saslimt ar vīrusiem.
Selēns spēlē nozīmīgu lomu imūnsistēmas darbībā un tā trūkums var vājināt organisma aizsargspējas.
Selēna trūkuma pazīmes
Selēna trūkuma pazīmes var izpausties kā slikta vai nepietiekama veselība ar zināmām sekām. Zinātniski pētījumi, kas veikti daudzās valstīs, liecina, ka selēna trūkums var izpausties kā:
- nogurums;
- slikta pašsajūta;
- enerģijas un dzīvības spēku nepietiekamība;
- mazspējas simptomi;
- slimīgums;
- sliktāka dzīves kvalitāte;
- zemāka dzīves veida produktivitāte;
- priekšlaicīga novecošana;
- zemas darbaspējas;
- nervozitāte un nomaktība;
- bieža slimošana;
- imūnsistēmas pavājināšanās;
- matu un nagu problēmas;
- vairogdziedzera problēmas;
- muskuļu sāpes un diskomforts;
- sirds un asinsvadu problēmas un citas.
Vāja imūnsistēma
Cilvēki ar vājinātu imūnsistēmu ir īpaši pakļauti saaukstēšanās riskam un saaukstēšanas simptomu intensitātei. Imūnsistēmas pavājināšanās var rasties dažādu iemeslu dēļ, piemēram, hronisku slimību, imūnsupresīvu medikamentu lietošanas vai nopietnu infekciju rezultātā. Cilvēkiem ar hroniskām slimībām, piemēram, diabētu, sirds slimībām vai autoimūnām slimībām, ir zemāka ķermeņa spēja aizsargāties pret infekcijām, jo viņu imūnsistēma ir aizņemta, cīnoties ar pastāvīgām organisma iekšējām problēmām.
Imūnsupresīvas zāles, piemēram, steroīdi vai medikamenti, kas tiek lietoti pēc operācijām vai autoimūnu slimību ārstēšanai, var arī ievērojami vājināt ķermeņa spēju cīnīties pret vīrusiem, tai skaitā arī saaukstēšanās vīrusiem.
Smēķēšana un piesārņots gaiss
Smēķētāji biežāk slimo ar elpceļu infekcijām, un viņu atveseļošanās process ir ilgāks. Tabakas dūmos esošie toksīni kairina elpceļus, samazinot imūnsistēmas spēju cīnīties ar infekcijām. Turklāt ilgstoša tabakas lietošana var izraisīt hronisku bronhītu, kas arī var pasliktināt elpceļu veselību.
Arī pilsētas gaisa piesārņojums negatīvi ietekmē plaušu veselību. Piesārņojums var izraisīt iekaisumu elpceļos, tādējādi padarot tos neaizsargātākus pret vīrusiem. Cilvēki, kuri dzīvo ļoti piesārņotos apgabalos vai kuri ilgstoši pakļauti putekļiem, izgarojumiem un ķimikālijām, ir vairāk pakļauti elpceļu infekcijām.
Sezonālas pārmaiņas un aukstais laiks
Sezonas maiņa, īpaši no rudens uz ziemu, bieži vien ir laiks, kad palielinās saaukstēšanās gadījumi. Aukstais laiks pats par sevi neizraisa saaukstēšanos, taču vēsākā laikā cilvēki biežāk uzturas iekštelpās, kur vīrusi izplatās ātrāk. Turklāt vēsā gaisa ieelpošana var izraisīt elpceļu sašaurināšanos, kas veicina vīrusu vieglāku nonākšanu organismā.
Sauss gaiss, kas bieži rodas apkures sezonā, arī veicina vīrusu izplatīšanos, jo sausā gaisa dēļ deguna un rīkles gļotādas kļūst sausas un uzņēmīgākas pret infekcijām.
Stress un miega trūkums
Stresa laikā ķermenis izdala kortizolu – hormonu, kas samazina iekaisuma reakciju un nomāc imūnās šūnas. Ilgstošs stress un pastāvīgi augsts kortizola līmenis var novājināt organisma spēju aizsargāties pret vīrusiem un baktērijām.
Miegs ir būtisks imūnsistēmas atjaunošanās un stiprināšanas laiks. Miega trūkums samazina organisma spēju ražot citokīnus – proteīnus, kas palīdz cīnīties ar infekcijām un iekaisumiem. Cilvēki, kuri neguļ pietiekami daudz, biežāk saslimst ar saaukstēšanos un citām vīrusu infekcijām.
Saaukstēšanās zāles
Zāles pret saaukstēšanos var ievērojami palīdzēt mazināt saaukstēšanās simptomus un paātrināt atveseļošanos. Tiek izmantotas dažādas zāles pret saaukstēšanos, kas vērstas uz saaukstēšanās simptomu mazināšanu:
Pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļi – paracetamols un ibuprofēns var palīdzēt samazināt sāpes un iekaisumu, kā arī mazināt drudzi.
Dekongestanti – deguna aerosoli un tabletes, kas samazina deguna gļotādas pietūkumu, var palīdzēt uzlabot elpošanu un mazināt deguna nosprostojumu.
Prethistamīni – ja saaukstēšanās izraisa alerģiskus simptomus, piemēram, šķaudīšanu vai niezi, antihistamīni var būt noderīgi, lai mazinātu šos saaukstēšanās simptomus.
Klepus sīrupi un tabletes – atkarībā no klepus veida tiek izmantoti atkrēpošanas līdzekļi vai pretklepus preparāti, lai samazinātu klepus intensitāti.
Saaukstēšanās ārstēšana lielākoties ir simptomātiska. Tā ietver deguna atvieglošanu un galvassāpju mazināšanu, kā arī gļotādas pietūkuma samazināšanu un temperatūras pazemināšanu, ja tā pārsniedz 38,0–38,3 °C. Ja ir sāpes, nepieciešamības gadījumā tiek lietoti pretsāpju līdzekļi. Šobrīd nav pieejamas efektīvas specifiskas saaukstēšanās ārstēšanas metodes. Tādēļ ieteicams pirmajās 2–3 dienās atpūsties, tomēr nav obligāti jāpaliek gultā vai jāizvairās no kustībām. Mērenas fiziskās aktivitātes, piemēram, pastaigas siltākā vidē vai jogas nodarbības, ir pieļaujamas.
Saaukstēšanās ārstēšana
Saaukstēšanās ārstēšana lielākoties ir simptomātiska. Tā ietver deguna atvieglošanu un galvassāpju mazināšanu, kā arī gļotādas pietūkuma samazināšanu un temperatūras pazemināšanu, ja tā pārsniedz 38,0–38,3 °C. Ja ir sāpes, nepieciešamības gadījumā tiek lietoti pretsāpju līdzekļi. Šobrīd nav pieejamas efektīvas specifiskas saaukstēšanās ārstēšanas metodes. Tādēļ ieteicams pirmajās 2–3 dienās atpūsties, tomēr nav obligāti jāpaliek gultā vai jāizvairās no kustībām. Mērenas fiziskās aktivitātes, piemēram, pastaigas siltākā vidē vai jogas nodarbības, ir pieļaujamas.
Saaukstēšanās simptomu mazināšana ar dabīgiem līdzekļiem
Papildus tradicionālajām zālēm, ir arī vairāki dabiģi līdzekļi, kas var palīdzēt cīnīties ar saaukstēšanās simptomiem:
Ingvers – pazīstams ar savām pretiekaisuma īpašībām, ingvers var palīdzēt mazināt kakla sāpes un uzlabot imunitāti.
C vitamīns – regulāra C vitamīna lietošana var stiprināt imūnsistēmu un palīdzēt novērst saaukstēšanās sākumu.
Vidēji vienā apelsīnā, ir apmēram 60-70 mg C vitamīna. Tas ir aptuveni 70-90% no ieteicamās dienas devas pieaugušajiem.
Salīdzinājumā saldie sarkanie pipari (paprika) satur apmēram 128 mg C vitamīna uz 100 gramiem!
Medus – medus ir dabisks klepus līdzeklis, kas var palīdzēt nomierināt kairinātu kaklu.
Ķiploki – antibakteriālas un pretvīrusu īpašības padara ķiplokus par lielisku palīgu cīņā pret saaukstēšanos.
Saaukstēšanās simptomi un tautas metodes
Siltas tējas un infūzijas ir efektīvs veids, kā mitrināt rīkli un mazināt diskomfortu. Piemēram: Ingvera tēja, Ziedu tēja, Citrons un medus.
Inhalācijas var būt efektīvas, lai mazinātu elpceļu iekaisumu. Šeit ir dažas populāras inhalācijas metodes:
Tvaika inhalācija: Vārīšanās ūdenī pievienojiet dažus pilienus eikalipta vai tējas koka eļļas. Pārklājiet galvu ar dvieli un ieelpojiet tvaiku. Tas palīdz atbrīvot gļotas un atvieglot elpošanu.
Sālsūdens inhalācija: Sālsūdens inhalācija var palīdzēt samazināt gļotādas pietūkumu un iekaisumu. Sagatavojiet sālsūdeni, sajaucot 1 tējkaroti sāls ar 1 litru karsta ūdens.
Siltuma pielietošana var palīdzēt mazināt diskomfortu un uzlabot asinsriti, kas var veicināt ātrāku atveseļošanos:
Siltas kompreses: Uzlieciet siltu kompresi uz kakla vai krūšu zonas, lai mazinātu sāpju sajūtu un atvieglotu elpošanu.
Siltas vannas: Silta vanna, piemēram, pēdām, var palīdzēt relaksēties un mazināt muskuļu spriedzi, kā arī uzlabot asinsriti.
Vieglas fiziskās aktivitātes, Pastaigas svaigā gaisā var palīdzēt uzlabot garastāvokli un vairot enerģiju. Tomēr, ja jūtaties noguruši, ir svarīgi atpūsties un dot ķermenim laiku atveseļoties.
Pietiekama atpūta ir būtiska, lai ļautu ķermenim atjaunoties. Cenšaties gulēt vismaz 7-8 stundas naktī.
Kā izvairīties no saaukstēšanās vispār?
Ja mēs apsveram, ka efektīva terapija saaukstēšanās ārstēšanai šobrīd nav pieejama, loģiski ir uzdot jautājumu – kā varam izvairīties no saaukstēšanās vispār?
Ir jāatzīmē, ka būtiska atbildība par sabiedrības aizsardzību gulstas uz cilvēkiem, kuri ir slimi. Viņiem ieteicams pavadīt pirmās dienas mājās, lai mazinātu vīrusu izplatīšanos.
Diemžēl nav izstrādātas efektīvas vakcīnas pret saaukstēšanos, tāpēc galvenā uzmanība jāvelta dažiem profilakses pasākumiem:
jāmazgā rokas ar ziepēm tekošā ūdenī;
ieteicams rokas apstrādāt ar dezinfekcijas līdzekļiem, ja nevar nomazgāt;
regulāri jāvēdina telpas vismaz uz 10 minūtēm;
Ņemot vērā, ka šķaudot vīrusi var izplatīties 2-8 metru attālumā no cilvēka un saglabāt dzīvotspēju līdz 10 minūtēm, ir ieteicams izvairīties no sabiedrisku pasākumu apmeklēšanas un sabiedriskā transporta lietošanas, jo īpaši saaukstēšanās sezonā.
Pētījumi liecina, ka selēna preparātu lietošana bērniem vismaz četrus mēnešus var būtiski samazināt saaukstēšanās epizožu skaitu.
Savukārt pētījumos par C, D, E vitamīniem un augu preparātiem, piemēram, ehinācijas un ķiploku, lietošana nav pierādījusi nozīmīgu aizsardzību pret saaukstēšanos. Tādēļ to lietošana profilaktiskos nolūkos palielinātās devās nav ieteicama, jo var pieaugt nevēlamo blakusparādību risks. C un E vitamīna papildu uzņemšana parasti nav nepieciešama, ja cilvēks ievēro sabalansētu uzturu. D vitamīna lietošana ir ieteicama laika posmā no oktobra līdz aprīlim, kad āda dabīgi saņem mazāk saules gaismas.
Selēns: Kā tas palīdz novērst saaukstēšanos?
Selēns ir būtisks mikroelements, kas spēlē nozīmīgu lomu mūsu imūnsistēmā. Pētnieki ir atklājuši, ka selēns palīdz uzturēt normālu imūno funkciju un var samazināt risku saslimt ar saaukstēšanos un citiem vīrusu izraisītiem infekcijas slimībām.
Selēns ir svarīgs antioksidants, kas palīdz aizsargāt šūnas no oksidatīvā stresa. Tas piedalās imūnsistēmas reakcijā un veicina imūno šūnu, piemēram, T-šūnu, ražošanu un aktivitāti. Pētījumi liecina, ka selēna deficīts var vājināt imūnsistēmu un palielināt uzņēmību pret infekcijām.
Par 45% uzlabo imūnsistēmas funkciju
Pētījumā, kas publicēts žurnālā Journal of Nutrition (2004), tika konstatēts, ka selēna papildināšana uzturā palielināja T-šūnu ražošanu un uzlaboja imūnās atbildes funkciju cilvēkiem ar zemu selēna līmeni. Pētījumā piedalījās 52 dalībnieki, un rezultāti parādīja, ka selēna līmeņa palielināšanās par 0,1 µg/ml saistījās ar 45% uzlabošanos imūno šūnu funkcijā.
Pētījums, kas publicēts žurnālā Nutrition (2015), analizēja selēna ietekmi uz vīrusu izraisītajām elpceļu infekcijām. Pētījumā piedalījās 60 pieaugušie ar selēna trūkumu, un tika novērots, ka selēna papildināšana uzturā samazināja infekciju biežumu par 50% sešu mēnešu laikā.
Zinātnieki atklāja, ka uztura papildināšana ar selēnu var samazināt saaukstēšanās risku. Tā kā saaukstēšanās ir vīrusu izraisīta slimība, imūnsistēmas stiprināšana ar selēnu var būt efektīvs veids, kā mazināt slimības attīstības varbūtību.
Pētījumā, kas publicēts žurnālā American Journal of Clinical Nutrition (2007), 500 dalībnieku grupa saņēma selēna papildinājumus 200 µg dienā. Pētījuma rezultāti liecināja, ka selēna papildināšana samazināja saaukstēšanās gadījumu skaitu par 36% salīdzinājumā ar kontroles grupu, kas nesaņēma selēnu.
Kas slimo ar saaukstēšanos divreiz vairāk?
Pētījums, kas publicēts žurnālā European Journal of Clinical Nutrition (2010), parādīja, ka cilvēki ar selēna deficītu saslima ar saaukstēšanos divreiz biežāk nekā cilvēki ar normālu selēna līmeni. Šis pētījums apstiprināja saikni starp selēna līmeni un saaukstēšanās risku, norādot, ka selēns var būt svarīgs faktors saaukstēšanās profilaksē.
Mehānismi, kas veicina imūnsistēmas optimizāciju
Selēns ir galvenā sastāvdaļa dažos antioksidantu enzīmos, piemēram, glutathione peroxidase (GPx). Šie enzīmi palīdz samazināt oksidatīvā stresa līmeni, kas var radīt šūnu bojājumus un ietekmēt imūnsistēmu. Samazinot oksidatīvo stresu, selēns:
Mazina brīvo radikāļu ietekmi, kas var kaitēt imūno šūnu struktūrai un funkcijai.
Uzlabo imūno šūnu, piemēram, T-šūnu, un citu imūnās atbildes elementu dzīvotspēju, kas ir svarīgi, lai efektīvi cīnītos pret infekcijām.
Selēns veicina T-šūnu nobriešanu un aktivāciju, stimulējot T-helper (CD4+) šūnu ražošanu. Pētījumi liecina, ka selēna klātbūtne var palielināt T-šūnu proliferāciju un to spēju ražot citokīnus, piemēram, interleukīnu-2 (IL-2), kas ir svarīgs imūnās atbildes pastiprinātājs.
Dendritiskās šūnas, ir svarīgs imūnās atbildes mediators. Dendritiskās šūnas spēj uzņemt antigēnus un prezentēt tos T-šūnām, tādējādi aktivizējot specifisko imūno atbildi.
Selēns palīdz līdzsvarot pro- un anti-iekaisuma citokīnu ražošanu. Piemēram, tas var samazināt pro-iekaisuma citokīnu, piemēram, TNF-α un IL-6, līmeni, kas ir saistīts ar akūtu iekaisuma atbildi, tādējādi mazinot iekaisumu, kas var rasties slimības laikā.
Veselīga zarnu mikrobiota ir būtiska imūnsistēmas regulēšanai. Selēns var veicināt labvēlīgu baktēriju izplatību un samazināt patogēno mikroorganismu skaitu zarnās, kas savukārt uzlabo imūnās atbildes funkcijas.
Selēns ir nepieciešams vairogdziedzera hormonu sintēzei, kas regulē metabolismu un ietekmē imūno funkciju. Adekvāts vairogdziedzera hormonu līmenis ir svarīgs imūnsistēmas darbībai, jo tie ietekmē T-šūnu attīstību un citokīnu ražošanu.
Selēns spēlē daudzveidīgu lomu imūnsistēmas uzlabošanā, piedaloties antioksidantu sistēmās, regulējot T-šūnu un B-šūnu funkcijas, atbalstot šūnu diferencēšanos un modulējot iekaisuma reakcijas.
Lai gan visas veselības problēmas novērst nevar, ir vērts veikt profilaktiskus pasākumus saslimšanas mazināšanai un samazināt risku saslimt ar saaukstēšanos un citām infekcijām.
Atsauces
Hoffmann, P.R. and Berry, M.J. (2008), The influence of selenium on immune responses. Mol. Nutr. Food Res., 52: 1273-1280. https://doi.org/10.1002/mnfr.200700330
Richman, D.D., Whitley, R.J., Hayden, F.J., Streeck, H., Suscovich, T.J. and Alter, G. (2016). Immune Responses to Viral Infection. In Clinical Virology (eds D.D. Richman, R.J. Whitley and F.J. Hayden). https://doi.org/10.1128/9781555819439.ch16
Broome CS, McArdle F, Kyle JA, Andrews F, Lowe NM, Hart CA, Arthur JR, Jackson MJ. An increase in selenium intake improves immune function and poliovirus handling in adults with marginal selenium status. Am J Clin Nutr. 2004 Jul;80(1):154-62. https://doi.org/10.1093/ajcn/80.1.154
Martinez, S.S.; Huang, Y.; Acuna, L.; Laverde, E.; Trujillo, D.; Barbieri, M.A.; Tamargo, J.; Campa, A.; Baum, M.K. Role of Selenium in Viral Infections with a Major Focus on SARS-CoV-2. Int. J. Mol. Sci. 2022, 23, 280. https://doi.org/10.3390/ijms23010280