Selēna trūkuma pazīmes.
Selēna trūkuma pazīmes var izpausties kā slikta vai nepietiekama veselība ar zināmām sekām. Zinātniski pētījumi, kas veikti daudzās valstīs, liecina, ka selēna trūkums var izpausties kā:
- nogurums;
- slikta pašsajūta;
- enerģijas un dzīvības spēku nepietiekamība;
- mazspējas simptomi;
- slimīgums;
- sliktāka dzīves kvalitāte;
- zemāka dzīves veida produktivitāte;
- priekšlaicīga novecošana;
- zemas darbaspējas;
- nervozitāte un nomaktība;
- bieža slimošana;
- imūnsistēmas pavājināšanās;
- matu un nagu problēmas;
- vairogdziedzera problēmas;
- muskuļu sāpes un diskomforts;
- sirds un asinsvadu problēmas un citas.
Bez tam, grūtnieču selēna trūkums (selēndeficīts) var negatīvi ietekmēt arī nākamo paaudžu veselību. Selēndeficīts ir bīstams arī tapēc, ka to grūti pazīt, jo tam nav specifisku pazīmju, kas būtu raksturīgas tikai tam. Selēndeficīts organismā zināmu laiku var neizpausties vai būt nomaskētā stavoklī, līdz netiek provocēts ar slimību izraisošiem faktoriem.
Bioģeoķīmiskā ekoloģija
BIOĢEOĶĪMISKĀ EKOLOĢIJA – zinātne par organismu un zemes garozas ķīmiskā sastāva savstarpējo mijiedarbību un līdzsvaru. Zināms, ka zemes garozai ir nevienāds sastāvs. Uz tās virsmas atrodas rajoni ar paaugstinātu vai pazeminātu dažādu ķīmisko elementu līmeni. Šo elementu nepietiekamība vai pārākums zemes garozā un augsnē, ietekmē to saturu augos. Tas savukārt ietekmē ķīmisko elementu līmeni dzīvnieku un cilvēku organismā. Tādu ķīmisko elementu pārvietošanās ceļu sauc par BIOĢEOĶĪMISKO BARĪBAS ĶĒDI.
Ķīmisko elementu līmenis bioģeoķīmiskajā barības ķēdē, tajā skaitā cilvēku organismā, ir atkarīgs no vides, kurā mēs dzīvojam. Ģeoķīmiska vide nosaka to, kādos apstākļos atrodas un funkcionē organisms. Vide, kurā mēs dzīvojam, tās ķīmiskais sastāvs var neatbilst mūsu organisma pieprasījumam. Ģeoķīmiski nesabalansēta vide nelabvēlīgi ietekmē ķīmisko elementu, tajā skaitā minerālvielu un mikroelementu, līdzsvaru un saturu bioģeoķīmiskajā barības ķēdē, kas izraisa morfoloģiskas, bioķīmiskas un fizioloģiskas patoloģiskas novirzes organismos un ENDĒMISKĀS SLIMĪBAS. Ģeoķīmiskās endēmijas (endēmiskās slimības) – saslimšanas, kas izraisītas ar nelabvēlīgiem ģeoķīmiskiem faktoriem, kurus sauc vēl arī par primāriem saslimšanas cēloņiem.
Rajoni, kuros novēro organismu patoloģiju vai nevēlamas reakcijas (no maz redzamas līdz endēmiskām slimībām) uz ķīmisko elementu disbalansi (lielām vai mazām koncentrācijām) vidē un barības ķēdē tiek nosaukti par BIOĢEOĶĪMISKĀM PROVINCĒM.
Selēna trūkums Latvijā
Bioģeoķīmisķie pētījumi parāda, ka selēna saturs barības ķēdē (augsnē, ūdeņos, augos, dzīvnieku un cilvēku organismā) dažādos ģeogrāfiskajos rajonos ir nevienāds. Bioģeoķīmisks selēna deficīts, zems mikroelementa selēna līmenis visā barības ķēdē (augsnē, augos, barībā, uzturā, dzīvnieku un cilvēka organismos) ir konstatēts vairāk kā 20 valstīs, tajā skaitā, Baltijas jūras baseina valstīs: Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Baltkrievijā.
Somijā, kopš 1984.g., veikta Nacionāla selendeficīta profilakses programma (koordinē šo programmu Valsts prezidents), rezultātā palielināts selēna patēriņš somu iedzīvotājiem līdz trīs reizēm. Pēc ekspertu datiem, selēndeficīta profilakse palīdzēja Somu iedzīvotājiem samazināt sirds – asinsvadu patoloģiju 2,5 reizes, onkoloģiskās saslimšanas – 1,8 reizes, endokrīnās sistēmas saslimšanas – par 77%, kopējo saslimšanas līmeni – par 47%.
Zinātniski pierādīts, ka selēns ir vitāli nepieciešams un neaizstājams mikroelements, kurš nesintezējas organismā un kuru nevar aizstāt ne ar ko citu. Selēnam cilvēka organismā jānonāk ar uzturu pietiekošā daudzumā.
Cilvēka organisms parasti satur 5-20 mg selēna. Ik dienu pieaugušam cilvēkam jāsaņem no 50 – 200 µg selēna dienā.
Pierādīts, ka selēna trūkums samazina selēnspecifisko bioloģisko molekulu līmeni organismā un veicina selēna trūkuma pazīmes, tādas ka, nepietiekamības simptomi un patoloģijas, saistītas ar atrofiskiem, distrofiskiem, deģeneratīviem, destruktīviem, iekaisuma, toksiskiem un nekrotiskiem procesiem organismā.
Pētījumi parāda, ka selēna trūkums (selēndeficīts) izraisa organisma šūnas membrānu un substruktūru, īpaši mitohondriju, bojājumus, kā rezultātā kavējas ATF (bioloģiskā enerģija) un koenzīma Q10 sintēze un uzkrāšanās šūnā, samazinās bioloģisko procesu enerģētiskais nodrošinājums un šūnas dzīvotspēja.
Zinātniski noskaidrots, ka selēna trūkums palielina organismam kaitīgo vielmaiņas produktu peroksīdu, aldehīdu un brīvo radikālu daudzumu šūnā un organismā. Ja organisma antioksidatīva aizsargsistēma nespēj apturēt šo produktu koncentrācijas pieaugumu, tas izraisa brīvo radikālu atkarīgo patoloģiju organismā, kas palielina varbūtību saslimt ar vairāk ka 100 slimībām.
Latvijā veiktie pētījumi
Latvijas zinātniekiem ir vairāk kā 30 gadu pieredze selēna pētījumos. Zinātniskie selēna pētījumi Latvijā ir sākti 60-os gados (Peive, 1959-1966; Atlāvins, Apsīte, 1964-2003; Sālmane, 1966-1969; Karelina, 1966-1969; Cāls, 1968-1973; Neilands, Šķicis, 1973-1981; Valdmanis, Stroża, 1975-1989; Pitrāns, 1977-2003 u.c.)
Galvenie zinātniskie selēna pētījumi Latvijā tika veikti LZA Bioloģijas institūtā, LZA Fizikas institūtā, LZA Organiskās Sintēzes institūtā, LA Lopkopības un Veterinārijas institūtā, LZA Mikrobioloģijas institūtā, Latvijas Medicīnas akadēmijā, Biomedicīnisko problēmu centrā (BIOMEDICAL EUROPEAN ACADEMY) un citur.
Saslimšanas cēloņi Latvijā
Pētot saslimšanu cēloņus Latvijā, novēro ģeoķīmisko vides riska faktoru ietekmi uz dzīvnieku un cilvēka veselību. Konstatēts, ka Latvijas Republika atrodas BIOĢEOĘĢMISKĀS PROVINCES TERITORIJĀ AR PAZEMINĀTU SELĒNA LĪMENI BARĪBAS ĶĒDĒ. Tas nozīmē to, ka Latvijā novēro bioģeoķīmisku (vides izraisītu) selēndeficītu, kurš saistīts ar mikroelementa selēna nepietiekamību zemes garozā, augsnē, augos, barībā, pārtikā, dzīvnieku un cilvēka organismā. Vides izraisīts selēndeficīts samazina veselības kvalitāti cilvēkam un dzīvniekiem un paaugstina saslimšanas risku ar daudzām slimībām.
Pētot bioģeoķīmisku selēndeficītu Latvijā ir noskaidrots, ka selēna līmenis barības ķēdē dažādos republikas novados ir 1,5 līdz 12 reizēs zemāks par normu.
Selēna saturs Latvijas iedzīvotāju asinīs ir pazemināts un vidēji sastāda 0,6 µgmol/l, kas ir būtiski mazāk par vispārpieņemto normu. Ja selēna patēriņš un nodrošinājums ir pietiekošs un fizioloģiski normāls, selēna līmenis cilvēka asinīs sastāda 1,51 – 2,05 µgmol/l.
Aprēķini parāda, ka selēna patēriņš cilvēkam Latvijā ir nepietiekošs un sastāda tikai 15 – 40 µg selēna dienā, bet fizioloģiskais pieprasījums ir 50 – 200 µg selēna dienā.
Bioģeoķīmisks selēndeficīts Latvijā ir svarīgs vides riska faktors, kas skar lielākā vai mazākā mērā katru Latvijas iedzīvotāju.
Selēna trūkumu var novērst droši un efektīvi
Lai gan visi riska veidi, kas apdraud veselību, pilnībā nav novēršami, selēna trūkuma pazīmes un problēmas tagad var novērst ar garantiju, jo BIOENERGOSTIMS – vienīgie produkti pasaulē ar garantētu bioloģiski izmantojamu selēna daudzumu devā, kas satur Oligo-Selenium, proti, vairākas sinerģiski apvienotas savā starpā zinātniski pierādītas un klīniski aprobētas diētiskas selēna formas Food-Grade TopPure markas, kas preparātos ir 100% šķīstošā un 100% jonizētā stāvoklī, veic šo uzdevumu drošāk un efektīvāk nekā parastie selēna preparāti.
Oligo-Selenium formula
Selēnpreparāti parasti satur tikai vienu selēna formu. BIOENERGOSTIMS satur jaunu bioloģiski aktīvo vielu kombināciju Oligo-Selenium, proti vairākas savstarpēji papildinošas selēna formas ir sinerģiski apvienotas vienā preparātā īpašā proporcijā lielākam labumam un plašākam iedarbības spektram. Dažādām selēna formām ir atšķirīga struktūra, tās tiek ražotas un attīrītas atšķirīgos apstākļos. Vairāku selēna formu kombinācija var dot lielāku labumu patērētājam, jo katrai selēna formai ir sava specifiska biopotence un enerģija, kas īstenojas vielmaiņas procesā un vairo tai raksturīgos dzīvības spēkus organismā.
Funkcionālās diagnostikas pētījumā (704 mērījumi) noskaidrots, ka Oligo-Selenium formulai, kas satur trīs un piecas selēna formas vienā preparātā, potenciālā efektivitāte ir par 40% un 59% lielāka salīdzinājumā vienas selēna formas preparātu.
Dažādas diētiska selēna formas var selektīvi palielināt specifisku aktivitāti organismā, bet vairākas selēna formas vienā preparātā izdaru savu darbu labāk.
Vai nepieciešams noteikt selēna līmeni organismā pirms veikt selēndeficīta profilaksi?
Nav nepieciešams, jo reģionos, kuros novēro bioģeoķīmisku selēna trūkumu (selēndeficītu), selēndeficīta profilaksi ieteicams veikt visiem.
Veicot selēndeficīta profilaksi var noteikt selēna līmeni asinīs un citus selēna trūkuma svarīgus indikatorus, tādus ka selenoproteīnu līmenis (glutationperoksidāzes (GPX) aktivitāte), oksidatīvā stresa marķieris (plazmas malondialdehīds (MDA)), T3 un T4 hormonu līmenis, imūnsistēmas funkcijas tests, antioksidantu līmeņa tests, sirds un asinsvadu veselības marķieri un citus.
Visbiežāk izmantotais tests šajā gadījumā ir seruma asins analīze, tomēr ir svarīgi saprast, ka šī metode ne vienmēr ir visprecīzākais vai svarīgākais veids, kā novērtēt selēna līmeni cilvēka organismā. Ir situācijas, kad seruma analīze var būt maldinoša vai nepietiekama.
Seruma asins analīze vairāk sniedz momentuzņēmumu, nevis ilgtermiņa pārskatu par selēna līmeni organismā.
Liela daļa selēna organismā tiek uzkrāta ne tikai asinīs, bet arī aknās, nierēs un citos oraganos un audos.
Piemēram, cilvēkam var būt normāls seruma selēna līmenis, taču organismā var būt izsmeltas selēna rezerves, īpaši, ja cilvēks ilgtermiņa dzīvo bioģeoęģmiskās provinces teritorijā ar pazeminātu selēna līmeni barības ķēdē. Šādās situācijās, vienkārša seruma analīze var maldināt, radot iespaidu, ka selēna līmenis ir normāls, kaut gan organismā pastāv trūkums.
Selēna trūkums riska grupās
Riska grupas ir cilvēku kopas, kuras vairāk un lielākā mērā cieš no selēna trūkuma un tā sekām. Līdz ar to selēna trūkuma pazīmes izpaužās vairāk un selēndeficīta profilakse riska grupās ir īpaši svarīga, nozīmīga un vairāk nepieciešama.
Riska grupas var sadalīt 4 kategorijās:
Personas ar vairāk izteiktu nepietiekamo selēna patēriņu, selēndeficītu un tā sekām:
- onkoloģiskie, sirds – asinsvadu un citi slimnieki;
- pēc traumām, operācijām;
- ar gremošanas, uzsūkšanās un asimilācijas traucējumiem;
- veģetārieši;
- ar nepilnvērtīgu, nesabalansētu un nepietiekamu uzturu;
- parenterāli un enterāli barotie;
- alkoholiķi un citi
Personas, kuras dzīvo vai strādā kaitīgos apstākļos:
- ekoloģiski nelabvēlīgā vidē;
- dažādu rūpniecisku vai paaugstināta riska objektu tuvumā;
- pakļauti paaugstinātam stresam vai citiem vides riska faktoriem
Personas, kurām ir lielāks selēna pieprasījums:
- grūtnieces;
- sportisti;
- ar paaugstinātu darba slodzi;
- ar palielinātu smago metālu un citu kaitīgo vielu līmeni organismā;
- ar pazeminātām organisma pretestības un pielāgošanās spējām;
- ar vāju imunitāti
Personas ar paaugstinātu noslieci uz saslimšanu:
- onkoloģiskam;
- sirds – asinsvadu;
- infekcijām;
- vielu maiņas;
- brīvo radikālu atkarīgām un citām slimībām
Jāatceras, ka neveikta selēna trūkuma profilakse riska grupās var nelabvēlīgi ietekmēt un veicināt kaitīgo faktoru izraisīto slimību un arodslimību veidošanos un attīstību.
Selēns ir būtisks mikroelements, kas spēlē nozīmīgu lomu mūsu organismā. Tās trūkums var izraisīt dažādas veselības problēmas, tostarp imūnsistēmas vājumu, sirds slimības un pat neauglību. Tāpēc ir svarīgi pievērst uzmanību selēna papildinājumam uzturā.