Selēna trūkuma pazīmes
Selēna trūkuma pazīmes var izpausties kā slikta vai nepietiekama veselība ar zināmām sekām. Zinātniski pētījumi, kas veikti daudzās valstīs, liecina, ka selēna trūkums var izpausties kā:
- nogurums;
- slikta pašsajūta;
- enerģijas un dzīvības spēku nepietiekamība;
- mazspējas simptomi;
- slimīgums;
- sliktāka dzīves kvalitāte;
- zemāka dzīves veida produktivitāte;
- priekšlaicīga novecošana;
- zemas darbaspējas;
- nervozitāte un nomaktība;
- bieža slimošana;
- imūnsistēmas pavājināšanās;
- matu un nagu problēmas;
- vairogdziedzera problēmas;
- muskuļu sāpes un diskomforts;
- sirds un asinsvadu problēmas un citas.
Bez tam, grūtnieču selēna trūkums (selēndeficīts) var negatīvi ietekmēt arī nākamo paaudžu veselību. Selēndeficīts ir bīstams arī tapēc, ka to grūti pazīt, jo tam nav specifisku pazīmju, kas būtu raksturīgas tikai tam. Selēndeficīts organismā zināmu laiku var neizpausties vai būt nomaskētā stavoklī, līdz netiek provocēts ar slimību izraisošiem faktoriem.
Saturs
Bioģeoķīmiskā ekoloģija
BIOĢEOĶĪMISKĀ EKOLOĢIJA – zinātne par organismu un zemes garozas ķīmiskā sastāva savstarpējo mijiedarbību un līdzsvaru. Zināms, ka zemes garozai ir nevienāds sastāvs. Uz tās virsmas atrodas rajoni ar paaugstinātu vai pazeminātu dažādu ķīmisko elementu līmeni. Šo elementu nepietiekamība vai pārākums zemes garozā un augsnē, ietekmē to saturu augos. Tas savukārt ietekmē ķīmisko elementu līmeni dzīvnieku un cilvēku organismā. Tādu ķīmisko elementu pārvietošanās ceļu sauc par BIOĢEOĶĪMISKO BARĪBAS ĶĒDI.
Bioģeoķīmiskā barības ķēde
Ķīmisko elementu līmenis bioģeoķīmiskajā barības ķēdē, tajā skaitā cilvēku organismā, ir atkarīgs no vides, kurā mēs dzīvojam.
Ģeoķīmiska vide nosaka to, kādos apstākļos atrodas un funkcionē organisms. Vide, kurā mēs dzīvojam, tās ķīmiskais sastāvs var neatbilst mūsu organisma pieprasījumam. Ģeoķīmiski nesabalansēta vide nelabvēlīgi ietekmē ķīmisko elementu, tajā skaitā minerālvielu un mikroelementu, līdzsvaru un saturu bioģeoķīmiskajā barības ķēdē, kas izraisa morfoloģiskas, bioķīmiskas un fizioloģiskas patoloģiskas novirzes organismos un ENDĒMISKĀS SLIMĪBAS. Ģeoķīmiskās endēmijas (endēmiskās slimības) – saslimšanas, kas izraisītas ar nelabvēlīgiem ģeoķīmiskiem faktoriem, kurus sauc vēl arī par primāriem saslimšanas cēloņiem.
Bioģeoķīmiskās provinces
Rajoni, kuros novēro organismu patoloģiju vai nevēlamas reakcijas (no maz redzamas līdz endēmiskām slimībām) uz ķīmisko elementu disbalansi (lielām vai mazām koncentrācijām) vidē un barības ķēdē tiek nosaukti par BIOĢEOĶĪMISKĀM PROVINCĒM.
Selēna trūkums Latvijā
Bioģeoķīmisķie pētījumi parāda, ka selēna saturs barības ķēdē (augsnē, ūdeņos, augos, dzīvnieku un cilvēku organismā) dažādos ģeogrāfiskajos rajonos ir nevienāds.
Bioģeoķīmisks selēna deficīts, zems mikroelementa selēna līmenis visā barības ķēdē (augsnē, augos, barībā, uzturā, dzīvnieku un cilvēka organismos) ir konstatēts vairāk kā 20 valstīs, tajā skaitā, Baltijas jūras baseina valstīs: Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Baltkrievijā.
Selēna trūkums Somijā
Somijā, kopš 1984.g., veikta Nacionāla selendeficīta profilakses programma (koordinē šo programmu Valsts prezidents), rezultātā palielināts selēna patēriņš somu iedzīvotājiem līdz trīs reizēm. Pēc ekspertu datiem, selēndeficīta profilakse palīdzēja Somu iedzīvotājiem samazināt sirds – asinsvadu patoloģiju 2,5 reizes, onkoloģiskās saslimšanas – 1,8 reizes, endokrīnās sistēmas saslimšanas – par 77%, kopējo saslimšanas līmeni – par 47%.
Kāpēc selēns ir tik svarīgs?
Zinātniski pierādīts, ka selēns ir vitāli nepieciešams un neaizstājams mikroelements, kurš nesintezējas organismā un kuru nevar aizstāt ne ar ko citu. Selēnam cilvēka organismā jānonāk ar uzturu pietiekošā daudzumā.
Pierādīts, ka selēna trūkums samazina selēnspecifisko bioloģisko molekulu līmeni organismā un veicina selēna trūkuma pazīmes, tādas ka, nepietiekamības simptomi un patoloģijas, saistītas ar atrofiskiem, distrofiskiem, deģeneratīviem, destruktīviem, iekaisuma, toksiskiem un nekrotiskiem procesiem organismā.
Selēna trūkums organismā
Pētījumi parāda, ka selēna trūkums (selēndeficīts) izraisa organisma šūnas membrānu un substruktūru, īpaši mitohondriju, bojājumus, kā rezultātā kavējas ATF (bioloģiskā enerģija) un koenzīma Q10 sintēze un uzkrāšanās šūnā, samazinās bioloģisko procesu enerģētiskais nodrošinājums un šūnas dzīvotspēja.
Zinātniski noskaidrots, ka selēna trūkums palielina organismam kaitīgo vielmaiņas produktu peroksīdu, aldehīdu un brīvo radikālu daudzumu šūnā un organismā. Ja organisma antioksidatīva aizsargsistēma nespēj apturēt šo produktu koncentrācijas pieaugumu, tas izraisa brīvo radikālu atkarīgo patoloģiju organismā, kas palielina varbūtību saslimt ar vairāk ka 100 slimībām.
Selēna dienas deva
Cilvēka organisms parasti satur 5-20 mg selēna. Ik dienu pieaugušam cilvēkam jāsaņem no 50 – 200 µg selēna dienā.
Latvijā veiktie pētījumi
Latvijas zinātniekiem ir vairāk kā 30 gadu pieredze selēna pētījumos. Zinātniskie selēna pētījumi Latvijā ir sākti 60-os gados (Peive, 1959-1966; Atlāvins, Apsīte, 1964-2003; Sālmane, 1966-1969; Karelina, 1966-1969; Cāls, 1968-1973; Neilands, Šķicis, 1973-1981; Valdmanis, Stroża, 1975-1989; Pitrāns, 1977-2003 u.c.)
Galvenie zinātniskie selēna pētījumi Latvijā tika veikti LZA Bioloģijas institūtā, LZA Fizikas institūtā, LZA Organiskās Sintēzes institūtā, LA Lopkopības un Veterinārijas institūtā, LZA Mikrobioloģijas institūtā, Latvijas Medicīnas akadēmijā, Biomedicīnisko problēmu centrā (BIOMEDICAL EUROPEAN ACADEMY) un citur.
Saslimšanas cēloņi Latvijā
Pētot saslimšanu cēloņus Latvijā, novēro ģeoķīmisko vides riska faktoru ietekmi uz dzīvnieku un cilvēka veselību. Konstatēts, ka Latvijas Republika atrodas BIOĢEOĘĢMISKĀS PROVINCES TERITORIJĀ AR PAZEMINĀTU SELĒNA LĪMENI BARĪBAS ĶĒDĒ.
Tas nozīmē to, ka Latvijā novēro bioģeoķīmisku (vides izraisītu) selēndeficītu, kurš saistīts ar mikroelementa selēna nepietiekamību zemes garozā, augsnē, augos, barībā, pārtikā, dzīvnieku un cilvēka organismā. Vides izraisīts selēndeficīts samazina veselības kvalitāti cilvēkam un dzīvniekiem un paaugstina saslimšanas risku ar daudzām slimībām.
Selēna līmenis organismā
Pētot bioģeoķīmisku selēndeficītu Latvijā ir noskaidrots, ka selēna līmenis barības ķēdē dažādos republikas novados ir 1,5 līdz 12 reizēs zemāks par normu.
Selēna saturs Latvijas iedzīvotāju asinīs ir pazemināts un vidēji sastāda 0,6 µgmol/l, kas ir būtiski mazāk par vispārpieņemto normu. Ja selēna patēriņš un nodrošinājums ir pietiekošs un fizioloģiski normāls, selēna līmenis cilvēka asinīs sastāda 1,51 – 2,05 µgmol/l.
Aprēķini parāda, ka selēna patēriņš cilvēkam Latvijā ir nepietiekošs un sastāda tikai 15 – 40 µg selēna dienā, bet fizioloģiskais pieprasījums ir 50 – 200 µg selēna dienā.
Bioģeoķīmisks selēndeficīts Latvijā ir svarīgs vides riska faktors, kas skar lielākā vai mazākā mērā katru Latvijas iedzīvotāju.
Selēna trūkumu var novērst droši un efektīvi
Lai gan visi riska veidi, kas apdraud veselību, pilnībā nav novēršami, selēna trūkuma pazīmes un problēmas tagad var novērst ar garantiju, jo BIOENERGOSTIMS – vienīgie produkti pasaulē ar garantētu bioloģiski izmantojamu selēna daudzumu devā, kas satur Oligo-Selenium, proti, vairākas sinerģiski apvienotas savā starpā zinātniski pierādītas un klīniski aprobētas diētiskas selēna formas Food-Grade TopPure markas, kas preparātos ir 100% šķīstošā un 100% jonizētā stāvoklī, veic šo uzdevumu drošāk un efektīvāk nekā parastie selēna preparāti.
Oligo-Selenium formula
Selēnpreparāti parasti satur tikai vienu selēna formu. BIOENERGOSTIMS satur jaunu bioloģiski aktīvo vielu kombināciju Oligo-Selenium, proti vairākas savstarpēji papildinošas selēna formas ir sinerģiski apvienotas vienā preparātā īpašā proporcijā lielākam labumam un plašākam iedarbības spektram. Dažādām selēna formām ir atšķirīga struktūra, tās tiek ražotas un attīrītas atšķirīgos apstākļos. Vairāku selēna formu kombinācija var dot lielāku labumu patērētājam, jo katrai selēna formai ir sava specifiska biopotence un enerģija, kas īstenojas vielmaiņas procesā un vairo tai raksturīgos dzīvības spēkus organismā.
Funkcionālās diagnostikas pētījumā (704 mērījumi) noskaidrots, ka Oligo-Selenium formulai, kas satur trīs un piecas selēna formas vienā preparātā, potenciālā efektivitāte ir par 40% un 59% lielāka salīdzinājumā vienas selēna formas preparātu.
Dažādas diētiska selēna formas var selektīvi palielināt specifisku aktivitāti organismā, bet vairākas selēna formas vienā preparātā izdaru savu darbu labāk.
Vai nepieciešams noteikt selēna līmeni organismā pirms veikt selēndeficīta profilaksi?
Nav nepieciešams, jo reģionos, kuros novēro bioģeoķīmisku selēna trūkumu (selēndeficītu), selēndeficīta profilaksi ieteicams veikt visiem.
Veicot selēndeficīta profilaksi var noteikt selēna līmeni asinīs un citus selēna trūkuma svarīgus indikatorus, tādus ka selenoproteīnu līmenis (glutationperoksidāzes (GPX) aktivitāte), oksidatīvā stresa marķieris (plazmas malondialdehīds (MDA)), T3 un T4 hormonu līmenis, imūnsistēmas funkcijas tests, antioksidantu līmeņa tests, sirds un asinsvadu veselības marķieri un citus.
Selēna noteikšanas testi
Visbiežāk izmantotais tests šajā gadījumā ir seruma asins analīze, tomēr ir svarīgi saprast, ka šī metode ne vienmēr ir visprecīzākais vai svarīgākais veids, kā novērtēt selēna līmeni cilvēka organismā. Ir situācijas, kad seruma analīze var būt maldinoša vai nepietiekama.
Seruma asins analīze vairāk sniedz momentuzņēmumu, nevis ilgtermiņa pārskatu par selēna līmeni organismā.
Liela daļa selēna organismā tiek uzkrāta ne tikai asinīs, bet arī aknās, nierēs un citos oraganos un audos.
Piemēram, cilvēkam var būt normāls seruma selēna līmenis, taču organismā var būt izsmeltas selēna rezerves, īpaši, ja cilvēks ilgtermiņa dzīvo bioģeoęģmiskās provinces teritorijā ar pazeminātu selēna līmeni barības ķēdē. Šādās situācijās, vienkārša seruma analīze var maldināt, radot iespaidu, ka selēna līmenis ir normāls, kaut gan organismā pastāv trūkums.
Selēna trūkums riska grupās
Riska grupas ir cilvēku kopas, kuras vairāk un lielākā mērā cieš no selēna trūkuma un tā sekām.
Līdz ar to selēna trūkuma pazīmes izpaužās vairāk un selēndeficīta profilakse riska grupās ir īpaši svarīga, nozīmīga un vairāk nepieciešama.
Personas ar vairāk izteiktu nepietiekamo selēna patēriņu, selēndeficītu un tā sekām
- onkoloģiskie, sirds – asinsvadu un citi slimnieki;
- pēc traumām, operācijām;
- ar gremošanas, uzsūkšanās un asimilācijas traucējumiem;
- veģetārieši;
- ar nepilnvērtīgu, nesabalansētu un nepietiekamu uzturu;
- parenterāli un enterāli barotie;
- alkoholiķi un citi
Personas, kuras dzīvo vai strādā kaitīgos apstākļos
- ekoloģiski nelabvēlīgā vidē;
- dažādu rūpniecisku vai paaugstināta riska objektu tuvumā;
- pakļauti paaugstinātam stresam vai citiem vides riska faktoriem
Personas, kurām ir lielāks selēna pieprasījums
- grūtnieces;
- sportisti;
- ar paaugstinātu darba slodzi;
- ar palielinātu smago metālu un citu kaitīgo vielu līmeni organismā;
- ar pazeminātām organisma pretestības un pielāgošanās spējām;
- ar vāju imunitāti
Personas ar paaugstinātu noslieci uz saslimšanu
- onkoloģiskam;
- sirds – asinsvadu;
- infekcijām;
- vielu maiņas;
- brīvo radikālu atkarīgām un citām slimībām
Jāatceras, ka neveikta selēna trūkuma profilakse riska grupās var nelabvēlīgi ietekmēt un veicināt kaitīgo faktoru izraisīto slimību un arodslimību veidošanos un attīstību.
Selēns ir būtisks mikroelements, kas spēlē nozīmīgu lomu mūsu organismā. Tās trūkums var izraisīt dažādas veselības problēmas, tostarp imūnsistēmas vājumu, sirds slimības un pat neauglību. Tāpēc ir svarīgi pievērst uzmanību selēna papildinājumam uzturā.
Biežāk uzdotie jautājumi (FAQ)
Selēns ir vitāli svarīgs mikroelements, kas cilvēka organismā nesisntezējas un ir jāuzņem ar uzturu. Tas ir nepieciešams daudzām svarīgām ķermeņa funkcijām, tostarp imūnsistēmas darbībai, vairogdziedzera hormonu metabolismam un aizsardzībai pret oksidatīvo stresu. Selēns palīdz uzturēt šūnu veselību un veicina normālu enerģijas metabolismu.
Selēna trūkuma pazīmes var būt dažādas un bieži vien nespecifiskas.
Izplatītākie simptomi ir:
-
Nogurums un enerģijas trūkums
-
Vājināta imūnsistēma un bieža slimošana
-
Matu izkrišana un nagu trauslums
-
Muskuļu vājums un sāpes
-
Garīgās skaidrības trūkums (“migla smadzenēs”)
-
Vairogdziedzera darbības traucējumi
-
Reproduktīvās veselības problēmas, tostarp neauglība vīriešiem un sievietēm.
Galvenais selēna trūkuma cēlonis ir nepietiekams tā daudzums uzturā. To var izraisīt vairāki faktori:
-
Ģeogrāfiskā atrašanās vieta: Dažos reģionos, tostarp Latvijā, augsnē ir zems selēna saturs, līdz ar to tas ir mazākā daudzumā arī augos un dzīvnieku izcelsmes produktos.
-
Nepilnvērtīgs uzturs: Veģetārieši vai cilvēki, kas neēd daudzveidīgu pārtiku, var uzņemt mazāk selēna.
-
Veselības stāvoklis: Gremošanas traucējumi, kas ietekmē uzturvielu uzsūkšanos, var veicināt selēna deficītu.
-
Paaugstināts pieprasījums: Grūtniecēm, sportistiem un cilvēkiem, kas pakļauti lielam stresam, organismā ir lielāks selēna pieprasījums.
Latvija atrodas bioģeoķīmiskā provincē, kurā ir pazemināts selēna līmenis visā barības ķēdē – augsnē, ūdenī, augos un līdz ar to arī pārtikā. Pētījumi liecina, ka selēna līmenis dažādos Latvijas novados ir 1,5 līdz 12 reizes zemāks par normu, un vidējais selēna patēriņš iedzīvotājiem ir ievērojami zemāks par ieteicamo dienas devu. Vidējais selēna patēriņš iedzīvotājiem ir tikai 15-40 µg dienā, lai gan nepieciešamā deva ir 50-200 µg.
Dažām cilvēku grupām ir paaugstināts selēna trūkuma risks:
-
Cilvēki, kas dzīvo reģionos ar zemu selēna saturu augsnē.
-
Cilvēki ar hroniskām slimībām, piemēram, onkoloģiskām, sirds un asinsvadu slimībām.
-
Personas ar gremošanas trakta slimībām, kas traucē uzturvielu uzsūkšanos.
-
Grūtnieces un sportisti.
-
Veģetārieši un vegāni, ja netiek pievērsta īpaša uzmanība selēna avotiem.
-
Gados vecāki cilvēki.
Selēna līmeni organismā visbiežāk nosaka ar asins analīzēm. Tomēr asins analīzes var nebūt pilnīgi precīzas, jo tās parāda tikai momenta situāciju un neatspoguļo selēna rezerves aknās, nierēs un citos audos. Reģionos, kur selēna trūkums ir plaši izplatīts, profilaktiska tā uzņemšana ir ieteicama visiem iedzīvotājiem.
Selēna trūkumu var novērst, uzturā iekļaujot ar selēnu bagātus produktus. Reģionos, kur ar pārtiku ir grūti uzņemt pietiekamu daudzumu, var apsvērt uztura bagātinātāju lietošanu.
Daži no labākajiem selēna avotiem ir:
-
Brazīlijas rieksti: Tie ir viens no bagātākajiem selēna avotiem.
-
Zivis un jūras veltes: Tuncis un sardīnes ir īpaši bagāti ar selēnu.
-
Gaļa: Liellopu gaļa un aknas.
-
Graudaugi: Pilngraudu maize un brūnie rīsi.
Reģionos ar izteiktu selēna deficītu, kāds ir novērojams Latvijā, selēna uztura bagātinātāji var būt efektīvs veids, kā nodrošināt optimālu šī mikroelementa līmeni organismā, īpaši riska grupām. Pirms uztura bagātinātāju lietošanas ieteicams konsultēties ar ārstu vai farmaceitu.
Vidējais selēna patēriņš iedzīvotājiem ir tikai 15-40 µg dienā, lai gan nepieciešamā deva ir 50-200 µg.
Jā, Brazīlijas rieksti ir viens no visbagātākajiem dabīgajiem selēna avotiem pasaulē, bet ar ļoti svarīgu piebildi – selēna daudzums tajos ir ārkārtīgi mainīgs un nav standartizēts.
Tas ir pilnībā atkarīgs no augsnes, kurā riekstkoks ir audzis.
-
Milzīgās atšķirības: Vienā reģionā audzis rieksts var saturēt ieteicamo dienas devu (ap 55-70 µg), bet citā – pat 5 līdz 10 reizes mazāk vai vairāk. Ir teju neiespējami zināt, cik daudz selēna ir tieši tajos riekstos, ko esat iegādājies.
Lietojiet tos ar mēru kā daļu no sabalansēta uztura, bet nepaļaujieties uz tiem kā uz vienīgo vai precīzi dozētu selēna avotu, ja nepieciešams mērķtiecīgi novērst deficītu. Šādos gadījumos priekšroka dodama standartizētiem uztura bagātinātājiem ar skaidri norādītu devu.
Jā, selēnu ir iespējams pārdozēt.
Lai gan tas ir vitāli svarīgs mikroelements, pārmērīgās devās vai lietojot nepareizus uztura bagātinātājus, tas kļūst toksisks un var izraisīt stāvokli, ko sauc par selenozi.
-
Drošā robeža: Pieaugušajiem drošā augšējā robeža ir 400 mikrogrami (mcg) dienā no visiem avotiem (pārtikas un uztura bagātinātājiem).
-
Pārdozēšanas simptomi: Biežākie simptomi ir ķiploku smaka no mutes, matu izkrišana, nagu lūšana un bojājumi, slikta dūša, nogurums, ādas bojājumi un metāliska garša mutē.
Pārdozēšana ar pārtiku notiek reti, bet risks pastāv, nekontrolēti lietojot augstas devas uztura bagātinātājus. Tādēļ ir svarīgi vienmēr ievērot norādīto devu.
Noderīgi avoti
European Food Safety Authority – https://www.efsa.europa.eu
Pārtikas un veterinārais dienests – https://www.pvd.gov.lv
Uztura bagātinātāju reģistrs – https://pakalpojumi.pvd.gov.lv/lv/supplements
Veselības ministrija – https://www.vm.gov.lv
National Center of Biotechnology Information – https://www.ncbi.nlm.nih.gov/