Selēns veselībai.
Selēns veselībai ir būtisks mikroelements, kas ir nepieciešams normālai cilvēka organisma darbībai. Kaut arī nepieciešamais daudzums ir ļoti mazs, selēna loma veselībā ir izšķiroša, jo tas piedalās dažādos svarīgos bioloģiskos procesos.
Kādas veselības problēmas selēns palīdz risināt?
Selēns mazina dažādās veselības problēmas sliktas, nepietiekamas vai vājas veselības gadījumā:
mazina saslimšanas biežumu un slimošanas ilgumu;
kavē slimības progresēšanu un mazina tās nevēlamās sekas;
pozitīvi ietekmē slimību iznākumu;
mazina darba nespējas un hospitalizācijas risku;
uzlabo dzīves kvalitāti;
normalizē un harmonizē orgānu un organisma sistēmu darbību;
paaugstina ārstēšanas efektivitāti;
mazina zāļu daudzumu, kas nepieciešams slimību ārstēšanai;
mazina izdevumus ārstēšanai;
mazina zāļu nevēlamos blakus efektus;
mazina toksisko vielu uzkrāšanos organismā;
mazina selēna trūkuma atkarīgus veselības riskus;
kavē novecošanos;
paaugstina sociālo un ekonomisko produktivitāti;
mazina nogurumu un nervozitāti.
Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA, 432/2012), ilggadīgu pētījumu un novērojumu rezultātā, secina un norāda ka:
• selēns veicina normālu vairogdziedzera darbību;
• selēns veicina normālu imūnsistēmas darbību;
• selēns veicina šūnu aizsardzību pret oksidatīvo stresu;
• selēns veicina normālu spermatoģenēzi;
• selēns palīdz uzturēt nagu veselību;
• selēns palīdz uzturēt matu veselību.
Veicina šūnu aizsardzību pret oksidatīvo stresu
Selēns ir būtisks mikroelements, kas spēlē svarīgu lomu ķermeņa aizsardzībā pret oksidatīvo stresu. Oksidatīvais stress rodas, kad organismā veidojas brīvie radikāļi – nestabili skābekļa molekulu atvasinājumi, kas var bojāt šūnas, proteīnus un DNS. Šis process ir saistīts ar daudzu hronisku slimību attīstību, piemēram, sirds slimībām, vēzi un neirodeģeneratīvajām slimībām, kā arī veicina ātrāku novecošanu.
Selēns darbojas kā antioksidants, jo ir būtiska daļa no vairākām antioksidantu enzīmu sistēmām, tostarp glutationa peroksidāzes. Šie fermenti palīdz neitralizēt brīvos radikāļus, aizsargājot šūnas no to kaitīgās iedarbības. Selēns tādējādi veicina šūnu membrānu un citu struktūru stabilitāti, aizkavējot to bojājumus, kas var novest pie dažādām slimībām.
Viena no galvenajām selēna funkcijām oksidatīvā stresa pārvaldībā ir tā spēja pastiprināt imūnsistēmas reakciju un aizsargāt pret iekaisumiem, kas bieži vien ir brīvo radikāļu radīto bojājumu rezultāts. Selēns ne tikai aizsargā pret šiem bojājumiem, bet arī palīdz atjaunot šūnas un audus, kas jau ir cietuši no oksidatīvā stresa.
Turklāt pētījumi liecina, ka selēna trūkums organismā var palielināt oksidatīvā stresa risku un veicināt smagu slimību attīstību. Selēna deficīts var arī mazināt imūnsistēmas spēju cīnīties ar vīrusiem un baktērijām, kā arī palielināt risku saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām.
Veicina normālu imūnsistēmas darbību
Selēns ietekmē arī balto asinsķermenīšu – īpaši T šūnu un makrofāgu – darbību. T šūnas ir galvenās imūnsistēmas šūnas, kas uzbrūk un iznīcina infekcijas ierosinātājus, piemēram, vīrusus un baktērijas. Makrofāgi, savukārt, ir atbildīgi par patogēnu atpazīšanu un to iznīcināšanu. Selēns palīdz šīm šūnām efektīvāk darboties un ātrāk reaģēt uz iebrukumiem organismā. Pētījumi liecina, ka cilvēkiem ar pietiekamu selēna līmeni ir stiprāka imūnsistēma un labākas spējas atvairīt infekcijas, tostarp vīrusu slimības, piemēram, gripu un saaukstēšanos.
Pētījumi ir parādījuši, ka selēna trūkums organismā ir saistīts ar palielinātu risku saslimt ar hroniskām infekcijām un pat autoimūnām slimībām, kurās organisma imūnsistēma uzbrūk pašam sev.
Veicina normālu vairogdziedzera darbību
Selēns darbojas kā antioksidants vairogdziedzerī, palīdzot aizsargāt šo dziedzeri no oksidatīvā stresa. Oksidatīvais stress rodas no brīvo radikāļu darbības, kas var bojāt šūnas un izraisīt iekaisumus vai pat autoimūnās slimības. Selēns palīdz samazināt šo kaitējumu, uzturot šūnas veselīgas un funkcionālas. Tas ir īpaši nozīmīgi, jo vairogdziedzeris satur lielu selēna koncentrāciju, salīdzinot ar citiem organisma audiem.
Vēl viens svarīgs selēna uzdevums ir palīdzēt pārveidot vairogdziedzera hormonu T4 (tiroksīns) par aktīvāku formu T3 (trijodtironīns). T3 hormons ir tas, kas tieši ietekmē vielmaiņas procesus organismā. Bez pietiekama selēna līmeņa šis pārveidošanās process var būt traucēts, kas savukārt var novest pie hipotireozes jeb pazeminātas vairogdziedzera funkcijas. Hipotireoze izraisa tādus simptomus kā nogurums, svara pieaugums, aukstuma nepanesamība un garīgās darbības palēnināšanās.
Selēna trūkums var arī veicināt autoimūno slimību attīstību, piemēram, Hašimoto tireoidītu, kas ir viena no izplatītākajām autoimūnām slimībām, kas ietekmē vairogdziedzeri. Pētījumi liecina, ka pietiekams selēna daudzums uzturā var palīdzēt samazināt šo slimību risku un atvieglot simptomus.
Veicina normālu spermatoģenēzi
Vīriešu reproduktīvā veselība ir būtisks aspekts, kas ietekmē ne tikai indivīda veselību, bet arī spēju nodrošināt pēcnācējus. Ir daudz faktoru, kas var ietekmēt vīriešu reproduktīvo veselību, tai skaitā uzturs, dzīvesveids, stress un vides apstākļi. Viena no svarīgām uzturvielām, kas spēlē nozīmīgu lomu vīriešu reproduktīvajā veselībā, ir selēns.
Selēns ir būtisks mikroelements, kas ir nepieciešams spermas ražošanas procesā. Tas darbojas kā antioksidants un palīdz aizsargāt spermatozoīdus no oksidatīvā stresa. Oksidatīvais stress rodas, ja organismā ir pārmērīgs brīvo radikāļu daudzums, kas var bojāt spermatozoīdus, samazinot to kustīgumu un spēju apaugļot olšūnu. Pētījumi liecina, ka vīriešiem ar zemāku selēna līmeni organismā var būt mazāks spermatozoīdu daudzums un sliktāka spermas kvalitāte.
Turklāt selēns ir svarīgs elements, kas atbalsta testosterona ražošanu, kas ir galvenais vīriešu dzimumhormons. Testosterons ir atbildīgs par vīriešu seksuālo attīstību, spermas veidošanos un libido. Selēna trūkums var negatīvi ietekmēt testosterona līmeni, tādējādi ietekmējot gan dzimumtieksmi, gan auglību.
Dažādos pētījumos ir konstatēts, ka selēna piedevas var uzlabot spermas kvalitāti vīriešiem ar auglības problēmām. Piemēram, kombinācija ar citiem antioksidantiem, piemēram, E vitamīnu, ir pierādījusi spermas kustīguma un koncentrācijas uzlabošanos.
Selēns palīdz uzturēt matu un nagu veselību
Selēns ir būtisks mikroelements, kas ne tikai atbalsta vispārējo organisma darbību, bet arī spēlē nozīmīgu lomu nagu un matu veselības uzturēšanā. Tā antioksidatīvās īpašības un dalība vielmaiņas procesos palīdz aizsargāt matus un nagus no bojājumiem, vienlaikus veicinot to augšanu un stiprumu.
Viens no galvenajiem veidiem, kā selēns ietekmē matus un nagus, ir caur tā spēju samazināt oksidatīvo stresu organismā. Oksidatīvais stress rodas, kad brīvie radikāļi bojā šūnas, tostarp matu folikulus un nagu struktūras. Selēns darbojas kā antioksidants, kas neitralizē brīvos radikāļus, palīdzot saglabāt veselīgus matus un nagus. Tādējādi pietiekams selēna daudzums var palīdzēt novērst matu izkrišanu un nagu lūšanu.
Turklāt selēns atbalsta matu augšanas procesu, piedaloties olbaltumvielu vielmaiņā, kas ir būtisks faktors gan matu, gan nagu veidošanā. Mati un nagi galvenokārt sastāv no keratīna — olbaltumvielas, kuras sintēzi veicina dažādi uzturvielas, tai skaitā selēns. Ja organismā trūkst selēna, tas var izraisīt lēnāku matu augšanu, to plānākas struktūras veidošanos un nagu vājumu.
Selēns arī uztur galvas ādas veselību, jo tas palīdz regulēt vielmaiņas procesus, kas ietekmē ādas tauku dziedzeru darbību. Līdz ar to selēna deficīts var izraisīt galvas ādas problēmas, piemēram, blaugznas, kas negatīvi ietekmē matu veselību un izskatu.
Kas ir selēns?
Selēns ir obligāti nepieciešams un neaizstājams mikroelements (mikrouzturviela) un neatņemama organisma sastāvdaļa. Selēns nesintezējas organismā, to nevar aizstāt ar citiem elementiem. Optimāls selēna patēriņš nepieciešams katram cilvēkam, neatkarīgi no vecuma vai veselības, un ir obligāts priekšnoteikums veselības aizsardzībai, saglabāšanai un stiprināšanai katram bez izslēguma.
Selēns ir mikroelements, kas atrodams dažādos pārtikas produktos, kā arī ūdenī. Tas ir nepieciešams nelielos daudzumos, taču tā loma veselības uzturēšanā ir liela.
Vai viss "selēns" ir vienāds?
Selēna bioloģiskās funkcijas.
Normāls selēna patēriņš cilvēkam, kurš nodrošina organisma fizioloģisko pieprasījumu pēc mikroelementa selēna, pasaulē risinās ar pārtiku vai pārtikas selēna aizvietotājiem, tajā skaitā ar selēnu saturošiem uztura bagātinātājiem, bet ne ar zālēm.
Dabā selēns ir sastopams vairāk kā divi tūkstoši dažādos organiskajos un neorganiskajos savienojumos. Pēdējo 50 gadu laikā visā pasaulē tika veikti zinātniskie un klīniskie pētījumi, lai izzinātu, izpētītu dažādu selēna formu savienojumu iedarbības mehānismu uz organismu. Šo pētījumu rezultātā tika atlasītas un aprobētas bioloģiski izmantojamas selēna formas, tās, kuras maksimāli efektīvi novērš selēndeficītu, labvēlīgi ietekmē veselību un kurām nav novēroti blakus efekti, ja tos lieto ilgstoši.
Selēna bioloģiskās funkcijas un selēna bioloģiskā aktivitāte organismā ir saistīti ar selēna spēju ieslēgties selēnspecifiskajās olbaltumvielās, tajā skaitā arī selēnenzīmos, piemēram, glutationperoksidāzē (GPX). Organismā ir identificētas vairāk par 25 dažādas selēnspecifiskas selēnu saturošas olbaltumvielas: Se-glutationperoksidāze, Se-dejodināze, selēnproteīns P, selēnproteīns W un daudzi citi.
Katrai selēnspecifiskajai olbaltumvielai ir savas specifiskas bioloģiskās funkcijas organismā. Piemēram, glutationperoksidāze novērš organismam toksiskus peroksīdus un regulē iekaisuma mediatoru vielmaiņu. Citi selēnspecifiski olbaltumi un enzīmi pilda citas selēna bioloģiskās funkcijas organismā.
Selēns vai bioloģiski izmantojams selēns.
Selēns realizē savas bioloģiskās funkcijas organismā tikai tad, ja tas tiek uzņemts bioloģiski izmantojamā formā un ieslēdzas selēnspecifiskajās olbaltumvielās. Tikai bioloģiski izmantojams selēns novērš selēna trūkumu (selēndeficītu) organismā.
Zinātniski pierādīts, ka dažādas selēna formas atšķiras ne tikai ķīmiski, bet arī dažādi tiek izmantotas organismā. Pasaulē veikti daudzi zinātniski un klīniski pētījumi, kas ļāva noskaidrot, ka dažādu selēna formu bioloģiskā izmantojamība un iedarbība organismā tieši atkarīga no efektivitātes, ar kādu selēns specifiski ieslēdzas selēnproteīnos.
Selēndeficīta profilaksei svarīgi izvēlēties selēna preparātus, kuri satur bioloģiski izmantojamas selēna formas un ir lietojamas pārtikas selēna aizvietošanai.
Bioloģijā, dietoloģijā un medicīnā tiek izmantotas līdz 20 selēnu saturošās formas, jo liela daļa selēna savienojumu vāji uzsūcas vai arī tie organismā izmantojas nepietiekami.
Tas selēns, kas specifiski neieslēdzas selēnproteīnos, neīsteno selēna bioloģiskās funkcijas organismā un nedod labumu tā patērētājam.
Ja vēlamies gūt garantētu efektu no selēna lietošanas, tad svarīgi izvēlēties atbilstošas klases selēna preparātu ar garantētu bioloģiski izmantojamā selēna daudzumu devā.
Parastie selēnpreparāti ir standartizēti pēc selēna daudzuma devā. BIOENERGOSTIMS un BIOSTIMS ir standartizēti pēc bioloģiski izmantojamā selēna daudzuma devā, kas nodrošina garantētu labumu patērētājam, jo tikai bioloģiski izmantojamais selēns īsteno bioloģiskās funkcijas organismā un ir bioloģiskā efekta ekvivalents. Tas selēna daudzums, kas tiek uzņemts, bet netiek izmantots organismā, neīsteno selēna bioloģiskās funkcijas un nerada labumu patērētajam.
Izzinot dažādu selēna formu bioloģisko izmantojamību, kas svārstās no 10% līdz 95%, tika radīti jaunās paaudzes selēnpreparāti, kur devā norādītais selēns 100% izmantojas organismā un dod garantētu labumu patērētājam. Jaunais ražošanas standarts garantē, ka uzņemtais selēns pilnā mērā un efektīvi pildīs savas bioloģiskās funkcijas organismā.
Organiskais vai neorganiskais selēns
Pārtikas selēna aizstājēji iedalās četrās grupās:
1. saturoši selēnmetionīnu (selēna raugs),
2. saturoši selēncisteīnu,
3. saturoši selenītu (nātrija selenīts, nātrija hidrogēnselenīts, nātrija selenīta pentahidrāts),
4. saturoši selenātu (nātrija selenāts, nātrija selenāta dekahidrāts u.c.).
Veiktie pētījumi daudzās valstīs parāda, ka pārtikas selēna aizstājēji atšķiras pēc patiesās bioloģiskās izmantojamības. Vadošie selēna speciālisti pasaulē atzīst, ka vislielākā bioloģiskā izmantojamība ir neorganiskiem selēna savienojumiem selenītam un selenātam, pēc tam seko organiskie selēna savienojumi selēncisteīns un selēnmetionīns (selēna raugs).
Agrāk pastāvēja nepareizs viedoklis, ka selēna organiskās formas ir labākas, augstvērtīgākas par neorganiskajām, jo tās labāk uzsūcas organismā. Vācijas un Amerikas zinātnieki, bet vēlāk arī citu valstu zinātnieki, nonāca pie slēdziena, ka organisms tērē daudz vairāk enerģijas, lai uzņemtu organiskās selēna formas nekā, lai izmantotu neorganiskās.
Jebkura selēna forma, kura nonāk organismā, sākumā sadalās līdz neorganiskai formai – selenīdam. Tālāk sintēzes procesā selenīds ieslēdzas dzīvībai nozīmīgās selēnu saturošās biomolekulās: t.i. svarīgākos fermentos un apmēram 25 selēnsaturošās specifiskās olbaltumvielās. Katrai selēnspecifiskajai olbaltumvielai ir sava bioloģiska funkcija. Selenīdam ir centrālā loma vielmaiņas procesā. Piemēram – pētot selēnmetionīna vielmaiņu, zinātnieki konstatēja, ka selēnmetionīns organismā veic garu un grūtu pārveidošanās ceļu: sākumā selēnmetionīns pāriet selēnhomocisteīnā, tālāk selēnocistactionīnā, tālāk selēncisteīnā, tad selenītā, pēc tam selenīdā un tikai pēc tā visa selenīds ieslēdzas selēnsaturošās biomolekulās.
Katram pārveidošanās etapam nepieciešama enerģija un speciāls ferments, kas veic šo darbu. Sevišķi daudz enerģijas tiek izlietots pirmos trīs selēnmetionīna vielmaiņas etapos, tā rezultātā lielākā daļa selēna neieslēdzas specifiskās selēnsaturošās biomolekulās. Neizmantotais selēns no selēnmetionīna nespecifiski uzkrājas organismā nesniedzot nekādu labumu.
Bioģeoķīmisks selēna trūkums Latvijā
Bioģeoķīmisķie pētījumi parāda, ka selēna saturs barības ķēdē (augsnē, ūdeņos, augos, dzīvnieku un cilvēku organismā) dažādos ģeogrāfiskajos rajonos ir nevienāds. Bioģeoķīmisks selēna deficīts, zems mikroelementa selēna līmenis visā barības ķēdē (augsnē, augos, barībā, uzturā, dzīvnieku un cilvēka organismos) ir konstatēts vairāk kā 20 valstīs, tajā skaitā, Baltijas jūras baseina valstīs: Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Baltkrievijā.
Somijā, kopš 1984.g., veikta Nacionāla selendeficīta profilakses programma (koordinē šo programmu Valsts prezidents), rezultātā palielināts selēna patēriņš somu iedzīvotājiem līdz trīs reizēm. Pēc ekspertu datiem, selēndeficīta profilakse palīdzēja Somu iedzīvotājiem samazināt sirds – asinsvadu patoloģiju 2,5 reizes, onkoloģiskās saslimšanas – 1,8 reizes, endokrīnās sistēmas saslimšanas – par 77%, kopējo saslimšanas līmeni – par 47%.
Latvijas zinātniekiem ir vairāk kā 30 gadu pieredze selēna pētījumos. Zinātniskie selēna pētījumi Latvijā ir sākti 60-os gados (Peive, 1959-1966; Atlāvins, Apsīte, 1964-2003; Sālmane, 1966-1969; Karelina, 1966-1969; Cāls, 1968-1973; Neilands, Šķicis, 1973-1981; Valdmanis, Stroża, 1975-1989; Pitrāns, 1977-2003 u.c.)
Galvenie zinātniskie selēna pētījumi Latvijā tika veikti LZA Bioloģijas institūtā, LZA Fizikas institūtā, LZA Organiskās Sintēzes institūtā, LA Lopkopības un Veterinārijas institūtā, LZA Mikrobioloģijas institūtā, Latvijas Medicīnas akadēmijā, Biomedicīnisko problēmu centrā (BIOMEDICAL EUROPEAN ACADEMY) un citur.
Saslimšanas cēloņi Latvijā
Pētot saslimšanu cēloņus Latvijā, novēro ģeoķīmisko vides riska faktoru ietekmi uz dzīvnieku un cilvēka veselību. Konstatēts, ka Latvijas Republika atrodas BIOĢEOĘĢMISKĀS PROVINCES TERITORIJĀ AR PAZEMINĀTU SELĒNA LĪMENI BARĪBAS ĶĒDĒ. Tas nozīmē to, ka Latvijā novēro bioģeoķīmisku (vides izraisītu) selēndeficītu, kurš saistīts ar mikroelementa selēna nepietiekamību zemes garozā, augsnē, augos, barībā, pārtikā, dzīvnieku un cilvēka organismā. Vides izraisīts selēndeficīts samazina veselības kvalitāti cilvēkam un dzīvniekiem un paaugstina saslimšanas risku ar daudzām slimībām.
Pētot bioģeoķīmisku selēndeficītu Latvijā ir noskaidrots, ka selēna līmenis barības ķēdē dažādos republikas novados ir 1,5 līdz 12 reizēs zemāks par normu.
Selēna saturs Latvijas iedzīvotāju asinīs ir pazemināts un vidēji sastāda 0,6 µgmol/l, kas ir būtiski mazāk par vispārpieņemto normu. Ja selēna patēriņš un nodrošinājums ir pietiekošs un fizioloģiski normāls, selēna līmenis cilvēka asinīs sastāda 1,51 – 2,05 µgmol/l.
Aprēķini parāda, ka selēna patēriņš cilvēkam Latvijā ir nepietiekošs un sastāda tikai 15 – 40 µg selēna dienā, bet fizioloģiskais pieprasījums ir 50 – 200 µg selēna dienā.
Bioģeoķīmisks selēndeficīts Latvijā ir svarīgs vides riska faktors, kas skar lielākā vai mazākā mērā katru Latvijas iedzīvotāju.
Selēns, lai arī nepieciešams nelielos daudzumos, ir neaizvietojams minerāls, kas atbalsta svarīgas organisma funkcijas. No stipras imunitātes līdz veselam vairogdziedzerim un sirds veselībai – selēns palīdz mums saglabāt dzīvotspēju un enerģiju. Pievienojot uzturam selēnu, mēs varam uzlabot gan savu fizisko, gan emocionālo veselību. Atcerieties, ka līdzsvars ir galvenais – papildus bioloģiski izmantojamā selēna deva katru dienu var dot lielus rezultātus!
Atsauces:
Avery, J.C.; Hoffmann, P.R. Selenium, Selenoproteins, and Immunity. Nutrients 2018, 10, 1203. https://doi.org/10.3390/nu10091203
Marco Roman, Petru Jitaru, Carlo Barbante, Selenium biochemistry and its role for human health, Metallomics, Volume 6, Issue 1, January 2014, https://doi.org/10.1039/c3mt00185g
Selenium and human health, Rayman, Margaret P, The Lancet, Volume 379, Issue 9822, 1256 – 1268, 2012, https://www.thelancet.com/journals/lancet/article/PIIS0140-6736(11)61452-9/abstract
Kipp, A.P.; Strohm, D.; Brigelius-Flohe, R.; Schomburg, L.; Bechthold, A.; Leschik-Bonnet, E.; Heseker, H.; German Nutrition Society (DGE). Revised reference values for selenium intake. J. Trace Elem. Med. Biol. 2015, 32, 195–199. https://doi.org/10.1016/j.jtemb.2015.07.005
