Selēns veselībai
Selēns veselībai ir būtisks mikroelements, kas ir nepieciešams normālai cilvēka organisma darbībai. Kaut arī nepieciešamais daudzums ir ļoti mazs, selēna loma veselībā ir izšķiroša, jo tas piedalās dažādos svarīgos bioloģiskos procesos.
Vai zinājāt, ka daudziem Latvijas iedzīvotājiem varētu būt nepietiekams selēna līmenis? Selēns ir būtiska minerālviela, kas spēlē ārkārtīgi svarīgu lomu mūsu veselībā. Tas ir nepieciešams imūnsistēmas stiprināšanai, vairogdziedzera darbībai un kā antioksidants, kas aizsargā šūnas no bojājumiem. Šajā rakstā mēs izpētīsim, kāpēc selēns veselībai ir tik svarīgs, kādi ir dažādi selēna veidi un vai tie visi nodrošina vienādus ieguvumus. Mēs arī apskatīsim, kā uzņemt selēnu ar produktiem un kāda ir ieteicamā selēna dienas deva, lai optimizētu jūsu veselību.
Saturs
Kādas veselības problēmas selēns palīdz risināt?
Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA, 432/2012), ilggadīgu pētījumu un novērojumu rezultātā, secina un norāda ka:
• selēns veicina normālu vairogdziedzera darbību;
• selēns veicina normālu imūnsistēmas darbību;
• selēns veicina šūnu aizsardzību pret oksidatīvo stresu;
• selēns veicina normālu spermatoģenēzi;
• selēns palīdz uzturēt nagu veselību;
• selēns palīdz uzturēt matu veselību.
Veicina šūnu aizsardzību pret oksidatīvo stresu
Selēns ir būtisks mikroelements, kas spēlē svarīgu lomu ķermeņa aizsardzībā pret oksidatīvo stresu. Oksidatīvais stress rodas, kad organismā veidojas brīvie radikāļi – nestabili skābekļa molekulu atvasinājumi, kas var bojāt šūnas, proteīnus un DNS. Šis process ir saistīts ar daudzu hronisku slimību attīstību, piemēram, sirds slimībām, vēzi un neirodeģeneratīvajām slimībām, kā arī veicina ātrāku novecošanu.
Selēns darbojas kā antioksidants, jo ir būtiska daļa no vairākām antioksidantu enzīmu sistēmām, tostarp glutationa peroksidāzes. Šie fermenti palīdz neitralizēt brīvos radikāļus, aizsargājot šūnas no to kaitīgās iedarbības. Selēns tādējādi veicina šūnu membrānu un citu struktūru stabilitāti, aizkavējot to bojājumus, kas var novest pie dažādām slimībām.
Viena no galvenajām selēna funkcijām oksidatīvā stresa pārvaldībā ir tā spēja pastiprināt imūnsistēmas reakciju un aizsargāt pret iekaisumiem, kas bieži vien ir brīvo radikāļu radīto bojājumu rezultāts. Selēns ne tikai aizsargā pret šiem bojājumiem, bet arī palīdz atjaunot šūnas un audus, kas jau ir cietuši no oksidatīvā stresa.
Turklāt pētījumi liecina, ka selēna trūkums organismā var palielināt oksidatīvā stresa risku un veicināt smagu slimību attīstību. Selēna deficīts var arī mazināt imūnsistēmas spēju cīnīties ar vīrusiem un baktērijām, kā arī palielināt risku saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām.
Veicina normālu imūnsistēmas darbību
Selēns ietekmē arī balto asinsķermenīšu – īpaši T šūnu un makrofāgu – darbību. T šūnas ir galvenās imūnsistēmas šūnas, kas uzbrūk un iznīcina infekcijas ierosinātājus, piemēram, vīrusus un baktērijas. Makrofāgi, savukārt, ir atbildīgi par patogēnu atpazīšanu un to iznīcināšanu. Selēns palīdz šīm šūnām efektīvāk darboties un ātrāk reaģēt uz iebrukumiem organismā. Pētījumi liecina, ka cilvēkiem ar pietiekamu selēna līmeni ir stiprāka imūnsistēma un labākas spējas atvairīt infekcijas, tostarp vīrusu slimības, piemēram, gripu un saaukstēšanos.
Pētījumi ir parādījuši, ka selēna trūkums organismā ir saistīts ar palielinātu risku saslimt ar hroniskām infekcijām un pat autoimūnām slimībām, kurās organisma imūnsistēma uzbrūk pašam sev.
Veicina normālu vairogdziedzera darbību
Selēns darbojas kā antioksidants vairogdziedzerī, palīdzot aizsargāt šo dziedzeri no oksidatīvā stresa. Oksidatīvais stress rodas no brīvo radikāļu darbības, kas var bojāt šūnas un izraisīt iekaisumus vai pat autoimūnās slimības. Selēns palīdz samazināt šo kaitējumu, uzturot šūnas veselīgas un funkcionālas. Tas ir īpaši nozīmīgi, jo vairogdziedzeris satur lielu selēna koncentrāciju, salīdzinot ar citiem organisma audiem.
Vēl viens svarīgs selēna uzdevums ir palīdzēt pārveidot vairogdziedzera hormonu T4 (tiroksīns) par aktīvāku formu T3 (trijodtironīns). T3 hormons ir tas, kas tieši ietekmē vielmaiņas procesus organismā. Bez pietiekama selēna līmeņa šis pārveidošanās process var būt traucēts, kas savukārt var novest pie hipotireozes jeb pazeminātas vairogdziedzera funkcijas. Hipotireoze izraisa tādus simptomus kā nogurums, svara pieaugums, aukstuma nepanesamība un garīgās darbības palēnināšanās.
Selēna trūkums var arī veicināt autoimūno slimību attīstību, piemēram, Hašimoto tireoidītu, kas ir viena no izplatītākajām autoimūnām slimībām, kas ietekmē vairogdziedzeri. Pētījumi liecina, ka pietiekams selēna daudzums uzturā var palīdzēt samazināt šo slimību risku un atvieglot simptomus.
Veicina normālu spermatoģenēzi
Vīriešu reproduktīvā veselība ir būtisks aspekts, kas ietekmē ne tikai indivīda veselību, bet arī spēju nodrošināt pēcnācējus. Ir daudz faktoru, kas var ietekmēt vīriešu reproduktīvo veselību, tai skaitā uzturs, dzīvesveids, stress un vides apstākļi. Viena no svarīgām uzturvielām, kas spēlē nozīmīgu lomu vīriešu reproduktīvajā veselībā, ir selēns.
Selēns ir būtisks mikroelements, kas ir nepieciešams spermas ražošanas procesā. Tas darbojas kā antioksidants un palīdz aizsargāt spermatozoīdus no oksidatīvā stresa. Oksidatīvais stress rodas, ja organismā ir pārmērīgs brīvo radikāļu daudzums, kas var bojāt spermatozoīdus, samazinot to kustīgumu un spēju apaugļot olšūnu. Pētījumi liecina, ka vīriešiem ar zemāku selēna līmeni organismā var būt mazāks spermatozoīdu daudzums un sliktāka spermas kvalitāte.
Turklāt selēns ir svarīgs elements, kas atbalsta testosterona ražošanu, kas ir galvenais vīriešu dzimumhormons. Testosterons ir atbildīgs par vīriešu seksuālo attīstību, spermas veidošanos un libido. Selēna trūkums var negatīvi ietekmēt testosterona līmeni, tādējādi ietekmējot gan dzimumtieksmi, gan auglību.
Dažādos pētījumos ir konstatēts, ka selēna piedevas var uzlabot spermas kvalitāti vīriešiem ar auglības problēmām. Piemēram, kombinācija ar citiem antioksidantiem, piemēram, E vitamīnu, ir pierādījusi spermas kustīguma un koncentrācijas uzlabošanos.
Selēns palīdz uzturēt matu un nagu veselību
Selēns ir būtisks mikroelements, kas ne tikai atbalsta vispārējo organisma darbību, bet arī spēlē nozīmīgu lomu nagu un matu veselības uzturēšanā. Tā antioksidatīvās īpašības un dalība vielmaiņas procesos palīdz aizsargāt matus un nagus no bojājumiem, vienlaikus veicinot to augšanu un stiprumu.
Viens no galvenajiem veidiem, kā selēns ietekmē matus un nagus, ir caur tā spēju samazināt oksidatīvo stresu organismā. Oksidatīvais stress rodas, kad brīvie radikāļi bojā šūnas, tostarp matu folikulus un nagu struktūras. Selēns darbojas kā antioksidants, kas neitralizē brīvos radikāļus, palīdzot saglabāt veselīgus matus un nagus. Tādējādi pietiekams selēna daudzums var palīdzēt novērst matu izkrišanu un nagu lūšanu.
Turklāt selēns atbalsta matu augšanas procesu, piedaloties olbaltumvielu vielmaiņā, kas ir būtisks faktors gan matu, gan nagu veidošanā. Mati un nagi galvenokārt sastāv no keratīna — olbaltumvielas, kuras sintēzi veicina dažādi uzturvielas, tai skaitā selēns. Ja organismā trūkst selēna, tas var izraisīt lēnāku matu augšanu, to plānākas struktūras veidošanos un nagu vājumu.
Selēns arī uztur galvas ādas veselību, jo tas palīdz regulēt vielmaiņas procesus, kas ietekmē ādas tauku dziedzeru darbību. Līdz ar to selēna deficīts var izraisīt galvas ādas problēmas, piemēram, blaugznas, kas negatīvi ietekmē matu veselību un izskatu.
Kas ir selēns?
Selēns ir obligāti nepieciešams un neaizstājams mikroelements (mikrouzturviela) un neatņemama organisma sastāvdaļa. Selēns nesintezējas organismā, to nevar aizstāt ar citiem elementiem. Optimāls selēna patēriņš nepieciešams katram cilvēkam, neatkarīgi no vecuma vai veselības, un ir obligāts priekšnoteikums veselības aizsardzībai, saglabāšanai un stiprināšanai katram bez izslēguma.
Selēns ir mikroelements, kas atrodams dažādos pārtikas produktos, kā arī ūdenī. Tas ir nepieciešams nelielos daudzumos, taču tā loma veselības uzturēšanā ir liela.
Vai viss "selēns" ir vienāds?
Normāls selēna patēriņš cilvēkam, kurš nodrošina organisma fizioloģisko pieprasījumu pēc mikroelementa selēna, pasaulē risinās ar pārtiku vai pārtikas selēna aizvietotājiem, tajā skaitā ar selēnu saturošiem uztura bagātinātājiem, bet ne ar zālēm.
Dabā selēns ir sastopams vairāk kā 2000 dažādos organiskajos un neorganiskajos savienojumos. Pēdējo 50 gadu laikā visā pasaulē tika veikti zinātniskie un klīniskie pētījumi, lai izzinātu, izpētītu dažādu selēna formu savienojumu iedarbības mehānismu uz organismu. Šo pētījumu rezultātā tika atlasītas un aprobētas bioloģiski izmantojamas selēna formas, tās, kuras maksimāli efektīvi novērš selēndeficītu, labvēlīgi ietekmē veselību un kurām nav novēroti blakus efekti, ja tos lieto ilgstoši.
Selēna bioloģiskās funkcijas un selēna bioloģiskā aktivitāte organismā ir saistīti ar selēna spēju ieslēgties selēnspecifiskajās olbaltumvielās, tajā skaitā arī selēnenzīmos, piemēram, glutationperoksidāzē (GPX). Organismā ir identificētas vairāk par 25 dažādas selēnspecifiskas selēnu saturošas olbaltumvielas: Se-glutationperoksidāze, Se-dejodināze, selēnproteīns P, selēnproteīns W un daudzi citi.
Katrai selēnspecifiskajai olbaltumvielai ir savas specifiskas bioloģiskās funkcijas organismā. Piemēram, glutationperoksidāze novērš organismam toksiskus peroksīdus un regulē iekaisuma mediatoru vielmaiņu. Citi selēnspecifiski olbaltumi un enzīmi pilda citas selēna bioloģiskās funkcijas organismā.
Selēns vai bioloģiski izmantojams selēns
Selēns realizē savas bioloģiskās funkcijas organismā tikai tad, ja tas tiek uzņemts bioloģiski izmantojamā formā un ieslēdzas selēnspecifiskajās olbaltumvielās. Tikai bioloģiski izmantojams selēns novērš selēna trūkumu (selēndeficītu) organismā.
Selēna formu atšķirības
Zinātniski pierādīts, ka dažādas selēna formas atšķiras ne tikai ķīmiski, bet arī dažādi tiek izmantotas organismā. Pasaulē veikti daudzi zinātniski un klīniski pētījumi, kas ļāva noskaidrot, ka dažādu selēna formu bioloģiskā izmantojamība un iedarbība organismā tieši atkarīga no efektivitātes, ar kādu selēns specifiski ieslēdzas selēnproteīnos.
Selēndeficīta profilaksei svarīgi izvēlēties selēna preparātus, kuri satur bioloģiski izmantojamas selēna formas un ir lietojamas pārtikas selēna aizvietošanai.
Bioloģijā, dietoloģijā un medicīnā tiek izmantotas līdz 20 selēnu saturošās formas, jo liela daļa selēna savienojumu vāji uzsūcas vai arī tie organismā izmantojas nepietiekami.
Tas selēns, kas specifiski neieslēdzas selēnproteīnos, neīsteno selēna bioloģiskās funkcijas organismā un nedod labumu tā patērētājam.
Ja vēlamies gūt garantētu efektu no selēna lietošanas, tad svarīgi izvēlēties atbilstošas klases selēna preparātu ar garantētu bioloģiski izmantojamā selēna daudzumu devā.
Selēna preparātu devas
Parastie selēnpreparāti ir standartizēti pēc selēna daudzuma devā. BIOENERGOSTIMS un BIOSTIMS ir standartizēti pēc bioloģiski izmantojamā selēna daudzuma devā, kas nodrošina garantētu labumu patērētājam, jo tikai bioloģiski izmantojamais selēns īsteno bioloģiskās funkcijas organismā un ir bioloģiskā efekta ekvivalents. Tas selēna daudzums, kas tiek uzņemts, bet netiek izmantots organismā, neīsteno selēna bioloģiskās funkcijas un nerada labumu patērētajam.
Izzinot dažādu selēna formu bioloģisko izmantojamību, kas svārstās no 10% līdz 95%, tika radīti jaunās paaudzes selēnpreparāti, kur devā norādītais selēns 100% izmantojas organismā un dod garantētu labumu patērētājam. Jaunais ražošanas standarts garantē, ka uzņemtais selēns pilnā mērā un efektīvi pildīs savas bioloģiskās funkcijas organismā.
Selēna veidi
Pārtikas selēna aizstājēji iedalās vairākās grupās:
1. selēnmetionīns – Organisks selēna veids, kas atrodams augos un dzīvnieku audos;
2. selēncisteīns – Vēl viens organisks selēna veids, kas atrodams dzīvnieku audos un ir svarīga sastāvdaļa dažos enzīmos;
3. nātrija selenīts – Neorganiska selēna forma, ko reti izmanto uztura bagātinātājos dēļ augstas izejvielu cenas. Ātri uzsūcas un piedalās bioloģiskos procesos;
4. nātrija selenāts – Neorganiska selēna forma, ko reti izmanto uztura bagātinātājos dēļ augstas izejvielu cenas. Ātri uzsūcas un piedalās bioloģiskos procesos;
5. hidrogēnselenīts – Neorganiska selēna forma, ko reti izmanto uztura bagātinātājos dēļ augstas izejvielu cenas. Ātri uzsūcas un piedalās bioloģiskos procesos;
6. selena raugs (selenizēts raugs) – Raugs, kas audzēts vidē, kas bagāta ar selēnu. Vislētākā sintezēta izejviela.
Pētījumi par selēna veidiem
Veiktie pētījumi daudzās valstīs parāda, ka pārtikas selēna aizstājēji atšķiras pēc patiesās bioloģiskās izmantojamības. Vadošie selēna speciālisti pasaulē atzīst, ka vislielākā bioloģiskā izmantojamība ir neorganiskiem selēna savienojumiem selenītam un selenātam, pēc tam seko organiskie selēna savienojumi selēncisteīns un selēnmetionīns (selēna raugs).
Agrāk pastāvēja nepareizs viedoklis, ka selēna organiskās formas ir labākas, augstvērtīgākas par neorganiskajām, jo tās labāk uzsūcas organismā. Vācijas un Amerikas zinātnieki, bet vēlāk arī citu valstu zinātnieki, nonāca pie slēdziena, ka organisms tērē daudz vairāk enerģijas, lai uzņemtu organiskās selēna formas nekā, lai izmantotu neorganiskās.
Jebkura selēna forma, kura nonāk organismā, sākumā sadalās līdz neorganiskai formai – selenīdam. Tālāk sintēzes procesā selenīds ieslēdzas dzīvībai nozīmīgās selēnu saturošās biomolekulās: t.i. svarīgākos fermentos un apmēram 25 selēnsaturošās specifiskās olbaltumvielās. Katrai selēnspecifiskajai olbaltumvielai ir sava bioloģiska funkcija. Selenīdam ir centrālā loma vielmaiņas procesā. Piemēram – pētot selēnmetionīna vielmaiņu, zinātnieki konstatēja, ka selēnmetionīns organismā veic garu un grūtu pārveidošanās ceļu: sākumā selēnmetionīns pāriet selēnhomocisteīnā, tālāk selēnocistactionīnā, tālāk selēncisteīnā, tad selenītā, pēc tam selenīdā un tikai pēc tā visa selenīds ieslēdzas selēnsaturošās biomolekulās.
Katram pārveidošanās etapam nepieciešama enerģija un speciāls ferments, kas veic šo darbu. Sevišķi daudz enerģijas tiek izlietots pirmos trīs selēnmetionīna vielmaiņas etapos, tā rezultātā lielākā daļa selēna neieslēdzas specifiskās selēnsaturošās biomolekulās. Neizmantotais selēns no selēnmetionīna nespecifiski uzkrājas organismā nesniedzot nekādu labumu.
Selēns produktos: Kā uzņemt selēnu ar uzturu?
Viens no labākajiem veidiem, kā nodrošināt pietiekamu selēnu veselībai, ir lietot pārtiku, kas bagāta ar šo minerālvielu.
Selēna pārtikas avoti
Lieliski selēna pārtikas avoti ir:
Brazīlijas rieksti: Tikai daži Brazīlijas rieksti dienā var nodrošināt ievērojamu daudzumu selēna. Tomēr jāatceras – selēna daudzums tajos ir ārkārtīgi mainīgs un nav standartizēts.
Tas ir pilnībā atkarīgs no augsnes, kurā riekstkoks ir audzis.
Vienā reģionā audzis rieksts var saturēt ieteicamo dienas devu (ap 55-70 µg), bet citā – pat 5 līdz 10 reizes mazāk vai vairāk. Ir teju neiespējami zināt, cik daudz selēna ir tieši tajos riekstos, ko esat iegādājies.
Jūras veltes: Tuncis, sardīnes, garneles un citas jūras veltes ir labi selēna avoti. Vēlams izvēlēties savvaļā nozvejotas zivis, jo tām parasti ir augstāks selēna saturs.
Gaļa: Liellopu gaļa, vistas gaļa un cūkgaļa satur selēnu. Izvēloties gaļu, vēlams dot priekšroku liesiem gaļas gabaliem.
Olas: Olas ir vēl viens labs selēna avots, īpaši dzeltenums.
Saulespuķu sēklas: Saulespuķu sēklas var būt veselīgs papildinājums jūsu uzturam, nodrošinot selēnu. Tās var pievienot salātiem, jogurtiem vai vienkārši ēst kā uzkodu.
Sēnes: Dažas sēņu šķirnes, piemēram, šitake sēnes, satur selēnu.
Selēna saturs pārtikas produktos var dramatiski atšķirties atkarībā no augsnes, kurā augi audzēti, vai dzīvnieku barības. Tāpēc ir svarīgi lietot daudzveidīgu uzturu, lai nodrošinātu, ka uzņemat pietiekami daudz selēna. Iekļaujot dažādus selēna avotus uzturā, jūs varat palielināt varbūtību, ka saņemsiet pietiekamu daudzumu šīs svarīgās minerālvielas.
Selēna dienas deva: Cik daudz selēna man vajag?
Ieteicamā selēna dienas deva (NRV) atšķiras atkarībā no vecuma. Veselības ministrijas izstrādātajās rekomendācijās norādīts, ka ieteicamā selēna vidējā deva sievietēm ir 50 µg, bet vīriešiem 60 µg dienā. Grūtniecēm un sievietēm, kas baro bērnu ar krūti, var būt nepieciešams lielāks selēna daudzums, lai nodrošinātu gan savu, gan bērna veselību. Konsultējieties ar savu ārstu, lai noteiktu, kāda deva ir vispiemērotākā tieši jums.
Ieteicamā selēna dienas deva (NRV)
Zemāk ir selēna ieteicamās dienas devas (NRV – nutrient reference value) dažādām vecuma grupām un veselības stāvokļiem. Dati balstīti uz EFSA (Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes) un WHO ieteikumiem, kā arī biežāk lietoto praktisko devu īpašos gadījumos.
| Vecuma grupa | Ieteicamā deva (µg/dienā) |
|---|---|
| Zīdaiņi (0–6 mēn.) | 15 |
| Zīdaiņi (7–12 mēn.) | 20 |
| Bērni (1–3 gadi) | 20 |
| Bērni (4–6 gadi) | 30 |
| Bērni (7–10 gadi) | 40 |
| Pusaudži (11–14 gadi) | 55 |
| Pusaudži (15–17 gadi) | 60 |
| Pieaugušie (18+ gadi) | 70 |
| Grūtnieces | 70 |
| Sievietes zīdīšanas periodā | 85 |
Selēna maksimāli pieļaujamās dienas devas (Upper Intake Level)
| Vecuma grupa | Maksimālā deva (µg/dienā) |
|---|---|
| Bērni 1–3 gadi | 60 |
| Bērni 4–6 gadi | 90 |
| Bērni 7–10 gadi | 130 |
| Pusaudži 11–17 gadi | 250 |
| Pieaugušie | 250–330 |
Augstāka deva īpašos gadījumos
| Situācija | Ieteicamā deva (µg/dienā) |
|---|---|
| Vairogdziedzera autoimūnas slimības | 100–200 µg |
| Neauglība (vīriešiem – spermas kvalitātei) | 100–200 µg |
| Stiprināta imunitāte, oksidatīvais stress | 100–150 µg |
| Sportisti ar augstu slodzi | 100–150 µg |
| Cinks lietots augstās devās | 100–150 µg |
Selēns par daudz? Pārdozēšanas riski un simptomi.
Jā, selēnu var pārdozēt, pie ilgstošas lietošanas >400 µg/dienā no visiem avotiem (pārtikas un uztura bagātinātājiem).
Lai gan tas ir vitāli svarīgs mikroelements, pārmērīgās devās vai lietojot nepareizus uztura bagātinātājus, tas kļūst toksisks.
Pārāk daudz selēna var būt kaitīgi. Kad selēns par daudz, tas var izraisīt stāvokli, ko sauc par selenozi.
Pārdozēšanas simptomi: Biežākie simptomi ir ķiploku smaka no mutes, matu izkrišana, nagu lūšana un bojājumi, slikta dūša, nogurums, ādas bojājumi un metāliska garša mutē.
Pārdozēšana ar pārtiku notiek reti, bet risks pastāv, nekontrolēti lietojot augstas devas uztura bagātinātājus. Tādēļ ir svarīgi vienmēr ievērot norādīto devu.
Selēnam ir šaurs “terapeitiskais logs”, kas nozīmē, ka atšķirība starp veselīgu un toksisku devu ir neliela. Risks ir īpaši augsts, lietojot organiskā selēna formas, piemēram, selēnmetionīnu, jo organisms to nespēj atšķirt no aminoskābes metionīna un var to nekontrolēti uzkrāt, izraisot toksicitāti. Tādēļ ir ļoti svarīgi nepārkāpt ieteicamās devas un pirms uztura bagātinātāju lietošanas pārliecināties par pareizo produktu.
Selēns un cinks: Kāpēc tie ir svarīgi kopā?
Selēns un cinks ir divas minerālvielas, kas darbojas sinerģiski, lai atbalstītu imūnsistēmu un antioksidantu aizsardzību. Gan selēns, gan cinks ir nepieciešami pareizai imūno šūnu darbībai un palīdz aizsargāt šūnas no oksidatīvā stresa.
Selēns ar cinku kombinācija var būt īpaši noderīga cilvēkiem ar novājinātu imūnsistēmu vai tiem, kas pakļauti augstam oksidatīvā stresa līmenim, piemēram, sportistiem vai cilvēkiem ar hroniskām slimībām.
Ir pieejami uztura bagātinātāji, kas satur gan selēnu, gan cinku. Šie uztura bagātinātāji var būt ērts veids, kā nodrošināt, ka uzņemat pietiekami daudz abu šo svarīgo minerālvielu. Tomēr, pirms sākt lietot kombinētus uztura bagātinātājus, ieteicams konsultēties ar ārstu, lai pārliecinātos, ka tie ir piemēroti jūsu individuālajām vajadzībām un nerada risku mijiedarbībai ar citiem medikamentiem.
Savstarpējas uzsūkšanās traucēšana (antagonisms)
Lielās devās cinks var samazināt selēna uzsūkšanos, un otrādi, tādējādi samazinot vienam otru efektivitāti.
Tas notiek galvenokārt tad, ja vienā tabletē ir lielas devas, piemēram, >100% NRV (Nutrient Reference Value) katram.
Lai gan kombinētie uztura bagātinātāji ir ērti un praktiski, to lietošana nav vienmēr piemērota un efektīva.
Devas var nebūt individuāli pielāgotas
Dažkārt viena no vielām var būt nepieciešama vairāk vai mazāk, nekā satur konkrētais produkts.
Arī pastāv vielu nesabalansētības risks.
Vai tabletē vienmēr ir tieši tas daudzums, kas norādīts uz iepakojuma?
Daudzos gadījumos faktiskais vielas daudzums tabletē var atšķirties no tā, kas rakstīts uz iepakojuma, un šī atšķirība var būt nozīmīga.
Uztura bagātinātāji nav tik stingri regulēti kā zāles. Uztura bagātinātāji nav zāles, tāpēc to ražošanu un kvalitāti neuzrauga tik stingri kā medikamentiem.
ES un arī Latvijā uztura bagātinātāji tiek reģistrēti, nevis licencēti, un ražotājs pats atbild par to, kas ir iekšā.
Neatkarīgi testi ConsumerLab, Labdoor un PVD kontroles atklāj, ka daļā uztura bagātinātāju faktiskais vielu daudzums atšķiras par 20–80% no norādītā.
Dažos produktos selēns un cinks pārsniedz drošās devas, citos – ir tikai puse no solītā.
Selēns pilieni: Vai tas ir labs selēna avots?
Selēns pilienos, piemēram BIOENERGOSTIMS, ir vēl viens veids, kā uzņemt selēnu, un tas var būt īpaši piemērots cilvēkiem, kuriem ir grūtības norīt tabletes vai kapsulas. Produkti ir viegli dozējami un var tikt pievienoti ēdienam vai ūdenim. Tomēr ir svarīgi izvēlēties augstas kvalitātes selēna pilienus no uzticama ražotāja.
Salīdziniet selēns pilienos ar citām selēna formām, lai pārliecinātos, ka iegūstat pietiekamu devu un kvalitatīvu produktu. Pievērsiet uzmanību selēna koncentrācijai pilienos un pārliecinieties, ka tā atbilst jūsu individuālajām vajadzībām.
Piemēram, BIOENERGOSTIMS, viens piliens satur 30ug bioloģiski izmantojamā selēna. Tas nozīmē, ka to ērti lietot ģimenē ar bērniem. Bērnam pietiek 1 piliens dienā, bet pieaugušajiem pēc vajadzības no 2 (60ug) līdz 7 (210ug).
Selēns ir būtiska minerālviela, kas spēlē svarīgu lomu mūsu veselībā. Tas ir nepieciešams imūnsistēmas stiprināšanai, vairogdziedzera darbībai un kā antioksidants. Lai gan selēnu var uzņemt ar uzturu, daži cilvēki var gūt labumu no uztura bagātinātājiem. Ir svarīgi izvēlēties pareizo selēna veidu un ievērot ieteicamo devu, lai izvairītos no pārdozēšanas riska. Veicot apzinātus lēmumus par savu veselību un konsultējoties ar ārstu, jūs varat nodrošināt, ka saņemat pietiekami daudz selēna un izbaudāt tā ieguvumus, tādējādi veicinot vispārēju labsajūtu un veselību.
Biežāk uzdotie jautājumi (FAQ)
Selēns ir vitāli svarīgs mikroelements, kas cilvēka organismā nesisntezējas un ir jāuzņem ar uzturu. Tas ir nepieciešams daudzām svarīgām ķermeņa funkcijām, tostarp imūnsistēmas darbībai, vairogdziedzera hormonu metabolismam un aizsardzībai pret oksidatīvo stresu. Selēns palīdz uzturēt šūnu veselību un veicina normālu enerģijas metabolismu.
Selēna trūkuma pazīmes var būt dažādas un bieži vien nespecifiskas.
Izplatītākie simptomi ir:
Nogurums un enerģijas trūkums
Vājināta imūnsistēma un bieža slimošana
Matu izkrišana un nagu trauslums
Muskuļu vājums un sāpes
Garīgās skaidrības trūkums (“migla smadzenēs”)
Vairogdziedzera darbības traucējumi
Reproduktīvās veselības problēmas, tostarp neauglība vīriešiem un sievietēm.
Saskaņā ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) secinājumiem, selēns:
Veicina normālu vairogdziedzera darbību.
Veicina normālu imūnsistēmas darbību.
Veicina šūnu aizsardzību pret oksidatīvo stresu.
Palīdz uzturēt matu un nagu veselību.
Veicina normālu spermatoģenēzi.
Latvija atrodas bioģeoķīmiskā provincē, kurā ir pazemināts selēna līmenis visā barības ķēdē – augsnē, ūdenī, augos un līdz ar to arī pārtikā. Pētījumi liecina, ka selēna līmenis dažādos Latvijas novados ir 1,5 līdz 12 reizes zemāks par normu, un vidējais selēna patēriņš iedzīvotājiem ir ievērojami zemāks par ieteicamo dienas devu. Vidējais selēna patēriņš iedzīvotājiem ir tikai 15-40 µg dienā, lai gan nepieciešamā deva ir 50-200 µg.
Selēns stiprina imūnsistēmu, ietekmējot balto asinsķermenīšu, īpaši T-šūnu un makrofāgu, darbību, kas cīnās ar infekciju izraisītājiem. Pietiekams selēna līmenis organismā palīdz efektīvāk un ātrāk reaģēt uz vīrusiem un baktērijām, tādējādi samazinot saslimšanas risku ar tādām slimībām kā gripa un saaukstēšanās.
Selēns ir vitāli svarīgs vairogdziedzera veselībai, jo tas darbojas kā antioksidants, aizsargājot vairogdziedzeri no oksidatīvā stresa. Turklāt selēns palīdz pārveidot vairogdziedzera hormonu T4 aktīvajā formā T3, kas ir būtiska normālai vielmaiņai. Selēna trūkums var veicināt tādu slimību attīstību kā Hašimoto tireoidīts.
Selēns ir būtisks vīriešu reproduktīvajai veselībai, jo tas veicina normālu spermatoģenēzi. Tas darbojas kā antioksidants, aizsargājot spermatozoīdus no bojājumiem, un atbalsta testosterona ražošanu, kas ir galvenais vīriešu dzimumhormons. Pētījumi liecina, ka selēna piedevas var uzlabot spermas kvalitāti.
Selēns palīdz uzturēt matu un nagu veselību, samazinot oksidatīvo stresu, kas var bojāt matu folikulus un nagu struktūru. Tas arī piedalās keratīna — galvenās matu un nagu sastāvdaļas — sintēzē, tādējādi veicinot to augšanu un stiprumu.
Nē, selēns dabā pastāv dažādos organiskos un neorganiskos savienojumos, un to bioloģiskā izmantojamība organismā atšķiras. Lai selēns pildītu savas funkcijas, tam ir jābūt bioloģiski izmantojamā formā, kas spēj specifiski iekļauties selēnproteīnos. Pētījumi liecina, ka neorganiskajiem selēna savienojumiem (selenītam un selenātam) ir augstāka bioloģiskā izmantojamība nekā organiskajiem (piemēram, selēnmetionīnam).
Vidējais selēna patēriņš iedzīvotājiem ir tikai 15-40 µg dienā, lai gan nepieciešamā deva ir 50-200 µg.
Jā, Brazīlijas rieksti ir viens no visbagātākajiem dabīgajiem selēna avotiem pasaulē, bet ar ļoti svarīgu piebildi – selēna daudzums tajos ir ārkārtīgi mainīgs un nav standartizēts.
Tas ir pilnībā atkarīgs no augsnes, kurā riekstkoks ir audzis.
Milzīgās atšķirības: Vienā reģionā audzis rieksts var saturēt ieteicamo dienas devu (ap 55-70 µg), bet citā – pat 5 līdz 10 reizes mazāk vai vairāk. Ir teju neiespējami zināt, cik daudz selēna ir tieši tajos riekstos, ko esat iegādājies.
Lietojiet tos ar mēru kā daļu no sabalansēta uztura, bet nepaļaujieties uz tiem kā uz vienīgo vai precīzi dozētu selēna avotu, ja nepieciešams mērķtiecīgi novērst deficītu. Šādos gadījumos priekšroka dodama standartizētiem uztura bagātinātājiem ar skaidri norādītu devu.
Jā, selēnu var pārdozēt, un tas var būt toksisks. Selēnam ir šaurs “terapeitiskais logs”, kas nozīmē, ka atšķirība starp veselīgu un toksisku devu ir neliela. Risks ir īpaši augsts, lietojot organiskā selēna formas, piemēram, selēnmetionīnu, jo organisms to nespēj atšķirt no aminoskābes metionīna un var to nekontrolēti uzkrāt, izraisot toksicitāti. Tādēļ ir ļoti svarīgi nepārkāpt ieteicamās devas un pirms uztura bagātinātāju lietošanas konsultēties ar ārstu vai farmaceitu.
Izvēloties selēna preparātu, ir svarīgi pievērst uzmanību nevis kopējam selēna daudzumam devā, bet gan bioloģiski izmantojamā selēna daudzumam. Ieteicams izvēlēties tādus preparātus, kas ir standartizēti pēc bioloģiski izmantojamā selēna, jo tikai tas nodrošina garantētu labumu patērētājam.
Latvija atrodas bioģeoķīmiskā provincē ar pazeminātu selēna līmeni augsnē, augos un līdz ar to arī cilvēku organismos. Pētījumos konstatēts, ka vidējais selēna patēriņš iedzīvotājiem ir 15–40 µg dienā, lai gan fizioloģiskais pieprasījums ir 50–200 µg dienā.
Noderīgi avoti
European Food Safety Authority – https://www.efsa.europa.eu
Pārtikas un veterinārais dienests – https://www.pvd.gov.lv
Uztura bagātinātāju reģistrs – https://pakalpojumi.pvd.gov.lv/lv/supplements
Veselības ministrija – https://www.vm.gov.lv
National Center of Biotechnology Information – https://www.ncbi.nlm.nih.gov/
Atsauces:
Avery, J.C.; Hoffmann, P.R. Selenium, Selenoproteins, and Immunity. Nutrients 2018, 10, 1203. https://doi.org/10.3390/nu10091203
Marco Roman, Petru Jitaru, Carlo Barbante, Selenium biochemistry and its role for human health, Metallomics, Volume 6, Issue 1, January 2014, https://doi.org/10.1039/c3mt00185g
Selenium and human health, Rayman, Margaret P, The Lancet, Volume 379, Issue 9822, 1256 – 1268, 2012, https://www.thelancet.com/journals/lancet/article/PIIS0140-6736(11)61452-9/abstract
Kipp, A.P.; Strohm, D.; Brigelius-Flohe, R.; Schomburg, L.; Bechthold, A.; Leschik-Bonnet, E.; Heseker, H.; German Nutrition Society (DGE). Revised reference values for selenium intake. J. Trace Elem. Med. Biol. 2015, 32, 195–199. https://doi.org/10.1016/j.jtemb.2015.07.005