Selēndeficīta sekas dziļāk izpaužas slimību izraisošu un veselības riska faktoru ietekmē.

Laboratoriskie, klīniskie un epidemioloģiskie pētījumi parāda, ka selēndeficīts, zināmā mērā, ir saistāms ar atrofiskiem, distrofiskiem, deģeneratīviem, destruktīviem, iekaisuma, toksiskiem un nekrotiskiem procesiem organismā, kuri izraisa morfoloģisku, bioķīmisku un fizioloģisku patoloģiju, pazemina organisma pretestības un adaptācijas spējas un novājina imunitāti, kā rezultātā palielinās riska faktoru iedarbība uz cilvēka organismu un palielinās saslimšanas risks.

Ārzemju (Somija, ASV, Ķīna u.c.) un Latvijas pieredze pierāda, ka selēndeficīta izraisīto problēmu risināšanas pamatā ir selēndeficīta un tā seku profilakse, kas būtiski samazina slimošanas biežumu, veicina veselības uzlabošanos un samazina riska faktoru iedarbību. Viens no problēmas risināšanas veidiem ir selēna pievienošana iestādēs vai organizācijās gatavotajam uzturam, ko veiksmīgi dara daudzās valstīs.

Riska grupas ir cilvēku kopas, kuras vairāk un lielākā mērā cieš no selēndeficīta un tā sekām. Līdz ar to selēndeficīta profilakse riska grupās ir īpaši svarīga, nozīmīga un vairāk nepieciešama.

Riska grupas var sadalīt 4 kategorijās:

Personas ar vairāk izteiktu nepietiekamo selēna patēriņu, selēndeficītu un tā sekām:

Personas, kuras dzīvo vai strādā kaitīgos apstākļos:

Personas, kurām ir lielāks selēna pieprasījums:

Personas ar paaugstinātu noslieci uz saslimšanu:

Organizējot selēndeficīta profilakses norisi riska grupās, ieteicams veikt uzskaiti, kura var palīdzēt izvērtēt selēndeficīta profilakses efektivitāti.

Jāatceras, ka neveikta selēndeficīta profilakse riska grupās var nelabvēlīgi ietekmēt un veicināt kaitīgo faktoru izraisīto slimību un arodslimību veidošanos un attīstību.